Jūs mani, protams, atvainojiet par gānīšanos pasakainas otrdienas rītā, bet es nespēju izklusēties, kad te man darbā apspriež talkošanas vai netalkošanas jautājumus.

Svētdienas ciemošanas reizē pie Lūšu ģimenes mēs arī pacēlām šo jautājumu, tiesa, tajā gaismā, kāda sūda pēc mēs tiekam mudināti tīrīt aiz tiem, kas patiesībā aiz sevis atstāj cūku kūti un uzskata to par normālu. Un par pašsaprotamu, ka tie, kam vajadzēs, tie satīrīs aiz viņiem.

Ierosinājums šitādiem āpšiem uzlikt naudas sodus neko nemainītu - mums jau tā Latvijā pietiek precendentu, kad cilvēks vienkārši pasaka man nav naudas, man nav darba, man nav īpašuma - un, sanāk, ka par drazošanu nav īsti pret ko vērst piedziņu. Bet, ja naudassodu aizvieto ar mēnesi vai trim mēnešiem sabiedriski derīgā darba savā pašvaldībā, vācot citu tusētāju un rukšu mēslus? Es domāju, ka tad, kad tāds puscilvēks sapratīs, ka savu brīvo laiku vairāku mēnešu garumā viņš būs spiests aizvadīt vācot savu "garabrāļu" sūdus, viņš nākamajā reizē padomās nopietnāk. Vai arī drazos daudz uzmanīgāk. Tiesa šāda sistēma ir atkarīga no līdzpilsoņu gatavības ziņot. Nez, vai tāda būtu?