It kā iepriecinoša ziņa, ka Zviedrijas uzņēmums Interspiro Production, kas nodarbojas ar elpošanas un drošības ekipējuma ražošanu, savas ražotnes un noliktavas pārceļ uz Latviju, proti, uz Liepāju. Lēstās 40 darba vietas it kā nav nekas daudz, tomēr tas vairāk ir jāskata uzņēmuma nomaksāto nodokļu gaismā, nevis nodarbinātības prizmā. Savādi sanāk, ka Liepājas papīrs ar ražošanas jaudām pārbrauc pie baķkas uz Baltkrieviju, jo nodokļu slogs par smagu, bet svensoni labprāt pārceļ ražošanu pie mums. Acīmredzot svensoniem mūsu nodokļi un citi izdevumi, piemēram, telpas, loģistikas iespējas nešķiet par dārgu, bet Baltkrievija - riskanta ražošanas jaudu izvietošanai.

Nespēju arī izklusēties arī par citiem investīciju projektiem - pareizi rīta ziņās uzbrauca mums visiem, norādot uz to, kādas mums ir morālas tiesības protestēt pret sūdīgu dzīvi, ja entajās vietās neesam ļāvuši ienāk investoriem, aizbildinoties ar to, ka projekts radīs neērtības. Tā ir noticis ar cūku fermām, celulozēm un tā tālāk... Es, protams, saprotu, ka vietējam cūkkopim sagādās psiholoģisku diskomfortu dānis, kas saimnieko uzreiz ar vairākiem tūkstošiem lopugalvu, a bāleliņam ir pārdesmit cūkusejas, bet vai labāks būs, piemēram, kurds, par kuru kā investoru vietējais zemnieks varēs ņirgāties vienā laidā un kurš vietējā pašvaldībā neienesīs ne santīmu, drīzāk ķērks pēc sociālā pabalsta?

Tāpēc atbalstu valdības ideju par to, ka investīciju projektus nedos uz sabiedrisko apspriešanu. Ja cilvēki ir tik stulbi, ka nesaprot - katrs jauns projekts rada jaunas darba vietas un nodokļu maksājumus pašvaldības kasē, kam teorētiski ir jāatgriežas pakalpojumu veidā atpakaļ - tad nafig tādiem vispār dot kaut ko vērtēt, apspriest un piešķirt tiesības atļaut vai aizliegt. Ar muļķi nav pienākuma runāt.