tominja_opiitis ([info]tominja_opiitis) rakstīja,
@ 2011-04-06 13:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Klausoties kārtējos stāstus par žibulētāju-pašnāvnieku glābšanu un cik tas izmaksājot glābšanas dienestiem (policijas, ugunsdzēsēju, ātrāspalīdzības un koordinācijas centra cilvēklaiks, resursi, transports, degviela, amortizācijas izdevumi), radās juridiski vienkārša risinājuma ideja:
1) pirmajā reizē valsts panāk pretī un cilvēki izvelk no ledus peldes, taču vienlaikus ar tiesas palīdzību uzliek tuvošanās ledum liegumu (kā nekā persona nav spējusi novērtēt stāvokļa bīstamību un pastāv ticams risks, ka nespēs to arī turpmāk),
2) valstij automātiski paveras iespēja uzlikt soda naudu, ja persona, kurai uzlikts aizliegums tuvoties ledum, tiek noķerta žibulējam atkal,
3) savukārt, ja izrādās, ka persona ir, pārkāpjot liegumu, žibulējusi, ielūzusi un tās glābšanai ir bijusi nepieciešama kārtējā glābšanas dienestu palīdzība - vērst piedziņu pret personas mantu ievērojama naudas soda apmērā vai liekot tai veikt sabiedriski derīgos darbus šīs summas apmērā.

DOH!


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]akvalangs
2011-04-06 13:11 (saite)
es jau sen nesaprotu šito auklēšanos ar tiem lohiem
viens ūdenspolicists pastāstīja labu piemēru iz zviedru ikdienas
tur ūdenspolicisti dežūrē tikai pie peldvietām kuras ir nosaukusi valsts (vai pašvaldība) un kā obligāts pasākums ir glābšanas veste. ja peldētājs to nelieto un noslīkst neviens izņemot pašu slīcēju nav vainīgs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]tominja_opiitis
2011-04-06 13:13 (saite)
Pareizi - valsts strādā tur, kur var nodrošināt glābšanas pakalpojumu un tur to izdara pilnā apmērā. Ja kāds grib izaicināt likteni un tusēties, kur pakalpojums nav nodrošināts, tad tās ir viņa problēmas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?