Sviesta Ciba |

tominja_opiitis (

tominja_opiitis) rakstīja,
@ 2011-03-30 14:43:00

un tagad uzdancājam Sirtaki, iešaujam Metaki un uz lūzeriem, kas lielāki par mums uztaisām Kakaki
52 vadošie Eiropas ekonomisti ir atzinuši, ka Grieķijai no defolta neizdosies izvairīties. O, arodbiedrību, protestu un visa cita laba sociālisma zeme, apsveicu ar progresu!

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	unpy 2011-03-30 15:32 (saite)
	Un? Kas notiks, ja Grieķija izsludinās defoltu? Nākamajā sekundē grieķi gāzīsies gar zemi un sāks raustīties pirmsnāves krampjos, laizdami putas pār lūpas malu? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

tominja_opiitis
2011-03-30 15:45 (saite)

Kreditori izvazās valsts uzņēmumus. Un valstij būs neiespējami aizņemties jaunu naudu, vai arī saņemt to, tikai pret ārzemju uzņēmumu interešu lobiju. Tā ir brīvības padiršana vistiešākajā formā. Lemt un ietekmētbrīvības. Sanāks, ka grieķis savu pēdējo desmitgažu algu, ko bija izcīnījis streikojoties te un tur, būs iemainījis pret iespēju ietekmēt valsts attīstību nākamajās desmitgadēs. Un alga viņam tāpat tiks nogriezta. Un atkal valdība būs tā sliktā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	unpy 2011-03-30 15:54 (saite)
	Õ. Vari minēt piemērus, kur tas tā ir noticis? Argentīnā 2002.gadā? Varbūt Krievijā 1998. gadā? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

tominja_opiitis
2011-03-30 16:05 (saite)

Grieķijai jau nācās atdot Valsts dzelzceļa un Ūdens apgādes uzņēmumus. Arī pāris salas Egejas jūrā tika pārdotas pēc starptautisko aizdevēju ieteikuma ārzemju kapitālam, lai kaut nedaudz atrisinātu samilzušās budžeta deficīta problēmas. Pēc defolta būs kārta arī pārējiem valsts uzņēmumiem. Un ies pakalpojumu izcenojumi privāti pārvaldītos komunālo pakalpojumu uzņēmumos tiks bez kautrēšanās celti augšup.

Ok, Argentīnai daļu savu problēmu izdevās atrisināt izmetot tirgū valsts parādzīmes un pārejot uz dolāru. Grieķijai šādas opcijas nav. Tuvākajā pārredzemajā nākotnē Grieķijai nav arī opcijas uz pēkšņiem inovatīviem atklājumiem vai ražošanas jaudu izvietošanu viņu valstī. Proti, parādi paliks ar augošiem procentiem, dzīve turpināsies ar augošu dārdzību un bezdarbu...

Investoriem vajadzēs gadus piecus-desmit līdz viņi gribēs savus pirkstus smērēt gar Grieķijas vērtspapīriem, bet pa to laiku pasaule jau būs mainījusies līdz nepazīšanai..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	unpy 2011-03-30 16:15 (saite)
	Ja viņiem jau nācās atdot uzņēmumus un pārdot salas, tad jau defolts ir ideāls risinājums, savādāk, kā reiz pēc aizdevēju aicinājuma viņiem nāksies atdot pārpalikušos uzņēmumus, ko pēc defolta pasludināšanas viņus piespiest izdarīt nevar neviens. Ja nu okupējot, vienīgais. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	tominja_opiitis 2011-03-30 16:21 (saite)
	Šī krīze nav tādas kā citas, kad ļaus parādus tā vienkārši norakstīt pēc principa - mani vairs nesauc Jānis, bet gan Pēteris, par Jāņa parādiem neko nezinu... Nedomāju, ka grieķiem ļaus iziet ārā sausiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

unpy
2011-03-30 16:30 (saite)

Tur gan pilnībā piekrītu. Ka šī krīze ir stipri savādāka un, ka prognozēt turpmāko notikumu gaitu ir pārsteidzīgi. Varbūt ļaus, varbūt neļaus. Varbūt visa šībrīža finanšu sistēma sabruks tuvāko piecu gadu laikā.

Mana pārliecība, ka defolts būtu apsveicami, Grieķijas gadījumā, balstās uz ticību visiem šiem "labāk asti nocirst uzreiz", "pēc gadiem nomirs vai nu mulla, vai nu ēzelis, vai nu es pats", nekā kaut uz mazāko priekšstatu par to, kā izskatīsies pēc gadiem diviem.

Pie tam - kādam šā vai tā jāsāk defoltu uzvaras gājiens. Labi, ja tā būs Grieķija, nevis, piemēram, Itālija. Pārējie tad varēs skatīties un mēģināt saprast, kuru ceļu izvēlēties pašiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	akvalangs 2011-03-30 18:30 (saite)
	man po es kapāju vanagu (Atbildēt uz šo)

Navigate: