Grieķijai jau nācās atdot Valsts dzelzceļa un Ūdens apgādes uzņēmumus. Arī pāris salas Egejas jūrā tika pārdotas pēc starptautisko aizdevēju ieteikuma ārzemju kapitālam, lai kaut nedaudz atrisinātu samilzušās budžeta deficīta problēmas. Pēc defolta būs kārta arī pārējiem valsts uzņēmumiem. Un ies pakalpojumu izcenojumi privāti pārvaldītos komunālo pakalpojumu uzņēmumos tiks bez kautrēšanās celti augšup.

Ok, Argentīnai daļu savu problēmu izdevās atrisināt izmetot tirgū valsts parādzīmes un pārejot uz dolāru. Grieķijai šādas opcijas nav. Tuvākajā pārredzemajā nākotnē Grieķijai nav arī opcijas uz pēkšņiem inovatīviem atklājumiem vai ražošanas jaudu izvietošanu viņu valstī. Proti, parādi paliks ar augošiem procentiem, dzīve turpināsies ar augošu dārdzību un bezdarbu...

Investoriem vajadzēs gadus piecus-desmit līdz viņi gribēs savus pirkstus smērēt gar Grieķijas vērtspapīriem, bet pa to laiku pasaule jau būs mainījusies līdz nepazīšanai..