xxl [entries|archive|friends|userinfo]
toadbeauty

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Dec. 27th, 2013|06:33 pm]
Bladīhells jebogu!
Svētkos klusi uz laimīgākiem medību laukiem aizgāja mana Nokia.
Ilgi agonizēja kamēr pagalam bija.
Man jau tā likās aizdomīgi, ka ne kads zvana, ne SMSkas pienāk...
Tā ka, ja nu kas - piedodiet - es nebiju tīšām izslēgusi telefonu, bet tas maita tēloja partizāni.
Un kā par spīti, protams, garantija nesen beiusies.

Starp citu, tā Nokia Lumia ir ņemama? Vai labāk par ko citu padomāt?
linkpost comment

[Dec. 25th, 2013|07:06 pm]
Re kā. Šogad, ja nebūtu kaimiņu, nebūtu svētku sajūtas. Organizēt bērniem svētkus - tas ir obligāts pasākums, kas nebūt nenozīmē, ka es arī svinu.
Bet tā forši pasēdēt ar pieaugušiem un saprātīgiem cilvēkiem - tas ir pavisam citādi.
Balts galdauts un sveces uz galda, un svētku sajūta atnāca.

Priecīgus zaļos Ziemsvētkus jums arī!
linkpost comment

[Dec. 12th, 2013|09:56 am]
[Tags|]

Sveikiņi!
Ziņoju, ka mūsmājās prasmes "ja nav" tiek izkoptas jaunos līmeņos.
Šoreiz - ja pie visiem sūdiem vēl nav arī elektrības. Tagad, kad sniegs un vētras bija/nebija/kusa, vadi kaut kur kustējās tam visam līdzi, un ik pa laikam zuda elektrība. Bija dienas, kad elektroveči brauca pa trim lāgiem uz mūsmāju. Es vēl, kā čigāniete, ar visu zīdaini iznācu pretī, lai redz, ka mēs ciešam. Vajadzēja vēl bērnam iekniebt, lai izmisīgi raud - putru mamma near uzvārīt bēeee! Bet nu šoreiz nekniebu, to pietaupīšu nākamajai reizei.
Nu labi - krasns ir, malka ir, siltā ūdens bundulis krāsnī ir. Kaut ko ēdamu fiksi var uztaisīt. Bet nekāda gaļas sautēšana nesanāk - ja tik ilgi kurināšu plīti, mēs nosprāgsim no karstuma. Vilku laukā grilēlamos pričendāļus - ja nu kas, te pat pie durvīm zem nojumītes sacepšu gaļu ar karpeļiem folijā. Ek, diemžēl tik tālu vēl netikām - elektrību pieslēdza. Citādi būtu tīri garšīgs pasākums sanācis. Bodē sapirkām rolltonus, iztikām ar tiem. Mājā salikām tūristu lukturus. Es mazgāju traukus un šmorēju ar uz galvas stiprināmo lukturīti. A neko - ērti.
Trakākais - datora nav. Laptops un interneta routeris kādu stundu - puzotru tur, bet neko daudz jau paspēt nevar. Steidzamākās lietas var e-mailot, bet faken daudz neatbildētu mailu sakrājās. Routeris izlādējās pirmais, tad mēģināju LMT USB interneta puļķi - skuju, mākoņu par daudz - nav zonas. Tad atcerējos, ka ar Nokia Ovi suie var pierubīt mobilo kā modemu - tā arī drusku pastrādāju.
Tā vot es te visu laiku fingulierēju - kā iztikt bez...

Elektrība vakar atkal atradās un pagaidām ir, bet ir iestājies nākamais "ja nav" levels - ja nav veča mājās.
Tas ir pilnīgs vāks! Nu jau gan man liekas, ka ir par daudz un es drīz sagāzīšos.
Vīrs guļ gultā ar kādu citu, ne mani - ar plaušu karsoni. Jau piekto dienu. Sākuma bija kādi grādi 40, nu jau normālāk. Baroju viņu ar antibiotikām un pankukām un zāļu tējām. Te nu bija visu varošais stiprinieks - kaut kādā veidā pārjēdzās, vējos apaukstējās vai kas to zin kā sevi samocīja. Galnais, ka nekāda klepa jau nebija - momentā blaukt un vakarā grādi un guļ slims...

Vo tā man te iet - no rīta braucu uz skolu, tad apkopt kūti, sanest ūdeni, malku, visus pabarot, tad atkal kūti, tad viruvi, tad atkal skola, tad atkal visiem rīt utt utjp... Nav laika pecpusi pie beņka pielikt. Vot šorīt vienīgi nolēmu pastus sarakstīt un paklabēt. OK, jābeidz, zīdainis sāk īdēt. Čiu-riu!
link2 comments|post comment

[Dec. 1st, 2013|05:52 pm]
[Tags|]

Varētu bezmaz uzsākt jaunu iknedēļas irakstu sēriju, kas sauktos "ja nav jaudas".
Agdies, kas tik nav izmēģināts... Ko tikai nevar izdomāt no ķirbjiem!
Nu jā, brīžiem gan tas ir "ja nav naudas, bet ir iekrājumi/dārzs/pareizi kaimiņi".
Meduspodus esam sapelnījuši, jo glābām bišonkuļa bravu no ugunsgrēka (ko bišonkuls pats sataisīja), zvanījām, lai brauc ķert spietu, sargājām dravu no pelēm utt.
Saldētas zemenes, kaudzi smiltsērkšķu ogu un zivis dabūjām no cita kaimiņa, jo viņš vienkārši ir draudzīgs.
Vīrs kaimiņtantei izlīdz ar transportu un sīkiem remontdarbiem, tante mums atveda kaudzi garšaugu - selerijas, izopu, timiānu, pētersīļus.
Mums dārzā saauga kaudze ķirbju, kabači, pupiņas, karpeļi, bietes.
Pieliekamajā ir kaudze auzu pārslu, milti, cukurs, makaroņi, manna, rīsi, griķi.
Nu unpa stūriem sabāztas visādas garšvielas un tējās.
Kad uzrodas nauda, tā tiek ieguldīta gaļā, zivīs, maizē, sviestā, margarīnā, olās - izfiltrējot visu vietējo veikalu cenas.
Lūk no šiem dotajiem saskaitāmajiem tad nu es kombinēju brokastis/pusdienas/vakariņas.

Galva kūp.

Nu, lūk piemērs.
Ja ir norīts viss siers un desa, ko ēst brokastīs? Man garšo putras - manna, auzu pārslas, piecgraudu pārslas. Bet pārējie ķēmi to tikai pagaršo, saka, ka nu jā laba, bet neēdīsim. Nu k čortu, neēdiet ar. Nav nekā vienkāršāka (ja par parādiem nav atslēgta elektrība vai vētra nav vadus norāvusi) - cepeškrāsnī vai tosterī apgrauzdē pliku maizi un uzzieķē sviestu. Aiziet, ka nograb. Visi garšīgi paēd.
Ja gribas treknāku variantu (večiem), tad maizi apviļā sakultā olā un cep eļļā. Ar šito var pat pusdienas aizstāt, ja nav laika šmorēt. Ja nav arī olas, tad vienkārši maizi cep eļļā + sāli+ķiploku rupjmaizei var.

Dzeramais - ar ūdeni savārītas kauč kādas ogas. Šorīt bija sauja smiltsērkšķu ogu uz 2 l ūdens + ķirbja šķēle. Savārīju, izberzu caur sietu un piespēru divas lielas karotes medus. Labs! Var arī jāņogas/pīlādžus/zaptes savārīt. Var pielikt piparmētru lapas ([info]antuanetes piparmētras zvērīgi savairojušās), krustnagliņas, muskatriekstu, kanēli, citronu. Oi, un tējas kādas tik nav mēģinātas. Jo sevišķi pret klepu. Izops derot klepiem, pat astmai. Eksperimentējam ar Knīpu pašlaik. Šķiet, ka der.

Pusdienās šodien apcepti vakardienas vārītie kartupeļu un sadriskāta no aizvakardienas pāri palikusī vistas kāja. Pāri palikušos gaļasgabalus es mēdzu sīki sagriezt un "izstiept" mērcē - parastajā miltu mērcē. Sagriežu, apleju ar ūdeni, savāru, piesperu miltus un krejumu un kādu garšvielu.

Vakariņās gan izvirtības - krabju salāti. Sastāvdaļas iepirku, kad bija nauda un nobāzu saldētavā un pieliekamajā - krabju nūjas (tikai Vici ir ēdamas), zaļie zirnīši, kukurūza, varīti rīsi, majonēze un slepenā sastāvdaļa - sinepes vai mārrutki.

Un tā tu cilvēks ieskrienies kombinēdams, un tad vairs nevari pat kafiju "normāli" iedzert. Esmu sākusi dzert ar piparmētru lapām un šokolādes sīrupu (visu kopā).
link7 comments|post comment

[Nov. 28th, 2013|10:35 pm]
Pa svētkiem noskatījos jauno "Lāčplēsi".
Nē, atklāti sakot, nenoskatījos. Izturēju pusi. Līdz Laimdota atvēra muti.
Vispār jau, ciešami, ja neskaita to Laimdotu un distrofisko Koknesi :D

Bet.
Atklāti sakot, tiem, kas šo darbu tik ļoti kritizē, būtu veselīgi noskatīties vienu citu klasisku izrādi, ko arī nesen pa TV rādīja...
Nu jā...

Dailes teātra izrāde, ko iestudējis mūsu slavenais klasiķis Smiļģis. Slaveni aktieri - Artmane, Liepiņu Haris... Nu kurš gan apšaubītu kvalitāti?!
Diemžēl, izrāde bija nofilmēta 20 gadus pa vēlu. Smiļģis to iestudēja 1959. gadā, bet filmēts ir tjipa 1980. varbūt? (Ahā, izpētīju. Filmēta izrāde tiešām 80-tajā gadā, kad Artmanei bija bezmaz 50 gadu).
Un tad nu tur nēsājas pa skatuvi penzonāru klubiņš. Vecēt sākusi līgaviņa Artmane ar stīvu muguru mēģina dancāt. Ar rūdītas skatuves lapsas sejasizteiksmi "uh, kā es jums te visiem nospēlēšu". Oi, un kad viņa, vārā būtne, daiļā jaunava krīt, tas ir atsevišķa stāsta vērts skats. Bļāviens "Turi mani, krītu, krītu! " atskan kā jau vecai tantei gāžoties, ar tādu nepatīkamu vecenes spalgumu balsī.
Haris ar sirmajām uzacīm un to parūku, kas nav mainījusies kopš viņa jaunības...
Zēns, kas nes nazi biegu kadros, lai notecinātu asinis, ir tukls sievišķis vecumā ap 30.
Un kā kronis visam - velna "zēns" vecumā ap 70. Nē, nu velni jau ilgi dzīvojot. Tāpēc priekš velna tas nav nekāds vecums.
Kā smalka ironija izskan kāzu viesu tenkas par jauno pāri, kas "ilgi jau cerējās". Nu, jā - tas nu gan ir acīmredzami, ka ilgi. Jaunaispāris tik ilgi cerējies, ka Leldes bizes pieputējušas gadsimtu pīšļiem.

Tā ka vot šitā, mīlīši. Izlaidušies esam. Neatceramies, kā agrāk bija :D
linkpost comment

[Nov. 27th, 2013|09:43 pm]
Manā jaunībā viss bija savādāk. Ja par cilvēku teica "viņš uzņēmās atbildību", tad tas parasti nozīmēja, ka cilvēks ir kaut ko apņēmies darīt.
Tagad kaut kā savādāk. "Viņš uzņēmies atbildību" saka par cilvēku, kas pasaka - tfu, tieciet galā paši ar savu bardaku, es vairs tālāk nespēlējos.

-----
Bet, ja nopietni, tad visi sūdi no tā, ka amats tiek uztverts kā bonuss, ne pienākums.
Sanāca sūdi, nu tad es cietīšu visiem līdzi un no savām priekšrocībām atteikšos.
Vispār jau šaizes brīžos būtu jāatrota piedurknes, un izmantojot dienesta stāvokli, būtu jāizraksta 3,14zdas tiem, kas pelnījuši, manuprāt.

----

Nil, daudz laimes dzē-dienā!
Apaļā laikam, ne?
link2 comments|post comment

par to pašu [Nov. 25th, 2013|01:26 pm]
Zin, kas ir ar to signalizāciju...
Visi skandē TV, ka tā reagē uz dūmiem un putekļiem.
Taču, kā pieredze rāda, tā ļoti labi reaģē arī uz ūdeni. Par to nezkāpēc neviens nerunā.
Tā ka, ja jumts tecēja, tad nav brīnums, ka signalizācija auroja.
Un tāpēc arī nav brīnums, ka tai sen neviens uzmanību nepievērsa.
Un, galu galā, tā nav ēkas sabrukšanas signalizācija. Tāpēc tas nu nav tas punkts, pie kā formāli varētu piekasīties. Tas tā ļoti slideni - nedega nekas taču, tāpēc jau neviens netika evakuēts.
Nu, ja cits jautājums, kāpēc jumts vvz cik ilgi tecēja un kam tad bija par to jāceļ tracis...
Arī nomniekam ir tiesības un pienākumi tracināt īpašnieku, kamēr sataisa.
link2 comments|post comment

[Nov. 21st, 2013|12:43 pm]
Septembris, oktobris, novembris. Tūliņamies būs decembris. Bet bilde aiz loga nemainās.
Un izskatās, ka tik drīz nemainīsies.
Dajoš ziemu!
Citādi baigs mitrums visur un pelējums. Un Knopka astmo.
Mazais Rullītis arī paspēja bronchītu noraut. Nu jau gan beidzās, bet kādu nedēļu es te paguvu pastresot.

Oi, un kas pats trakākais - bērnam jau pieci mēneši, bet viņš neko negrib ēst, kas nav mans piens. Un tikai no oriģinālā iepakojuma.
Es te mēģināju šo pie pudeles pieradināt. Figu! Domāju, ka putra vai mākslīgais pens negaršo. Nē, arī mans piens no pudeles esot nepareizs.
Sākumā žļembā un košļā pudeli, kad sagribas ēst tad bļaun kā aizkauts. Izmēģināju visādus knupjus ar dažādiem caurumiem.
Āboli, banāni, putras, sulas - tas viss ir tiiiik pretīgs, ka pilnīgi jāšķobās un jārīstās.
Tā ka vot šitā. Laikam nebūs man ne semināri D-pilī, ne Z-svētku vakariņas Rīgā. Nevaru sīku ar tēvu un pudeli atstāt.
Nē, nu bet es vēl neesmu padevusies. Turpināšu šamo spīdzināt.
Vīrs jau saka, ka laikam puika grib gaļu. Ko tur ar tām putrām un pudelēm. Iedošu vistas kāju, lai grauž. :D
link1 comment|post comment

[Nov. 12th, 2013|04:32 pm]
Nekļūdās tikai tas, kurš nekā nedara, jo lielās līnijās viņam ir taisnība.
linkpost comment

[Nov. 5th, 2013|11:54 pm]
Betē vispār klājas man jautri.
Jautrākais no visa ir cīņa ar ģimenes budžetu. Tas, ka naf naudas, nozīmē nevis to, ka nav ko ēst, bet to, ka es afigenna daudz laika pavadu virtuvē, fingulierējot kaut ko garšīgu, lai visiem labi. Lai pietiekami trekni vīram un pietiekami veselīgi visiem pārējiem. Kas tik nav mēģināts... Pat Mamuta kotletes slavenās. Tās tiešām visiem garšoja.
Tad vēl piecgraudu putras ar āboliem un medu, āboli ar medu, saldēts jogurts (kas jeibogu ir labāks par lētajiem saldējumiem veikalā), sulas un tējas no figviņzin kādiem augiem, aitas gaļa ar to, šito un vēl šito, cepta vārīta, šmorēta....
Veselīgi, bet es i beikc brīžiem.
Tresīju naudu laukā, kur vien var. Visādas sīkhaltūriņas, Knīpas bērnudārza pusdienu pārmaksu atdabūju, jo tagad pagasts apmaksās kā daudzbērnu ģimenei, ienākumu deklarācija par trijiem gadiem ar visiem veselības čekiem... Nu un tad jau tūliņamies būs normālā "māmiņalga" padsmitajos datumos. Skat, uz janvāri varēšu varbūt abus nolauztos zobus salabot, ja būs atlicis, ko labot...
Tad vēl pa vidu visam nedrīkst aizmirst izmēzt māju, jo Knopka atkal astmo, sīkais Rullītis ēd, vingro un vemstās un nekādi ne otrādā kārtība. Lielais puika prasa uzmanību mācību sakarā, vajadzētu vēl to un šito...

Vakar gan es nospļāvos un līdz vieniem naktī lakoju nagus - četrus oranžus, piekto zaļu. Kādu prieku jau sev arī vajag.

Bet tā jau prieki ir, jo viss jau ir labi patiesībā. Man ir ideāli bērni, piemēram...

Izlasīju grāmatu Zvaigznes "Bērnu audzināšana franču gaumē" Pamela Drakermena (Pamela Druckerman). Internetos var nospert krievu versiju, bet tad jāmeklē Почему французские дети не бросаются едой.
Silti iesaku.
Atklājās, ka es savus bērnus audzinu franču gaumē, tāpēc man viņi tik prātīgi.
Es tiešām līdz šim nebiju sapratusi, ko un kā es daru. Un man likās, ka varbūt es visu daru pilnīgi neriktīgi, un bērni man neriktīgi.
Et voila!
Izlasīju un sapratu, ka ir riktīgi.
Iestājās nirvāna, apokaliptika un gegoriāņi. Garīgais līdzsvars, tā sacīt.

Tā ka, ja gribat pieklājīgus mazus enģelīšus, kas laikus iet gulēt jau no triju mēnešu vecuma un publiskās vietās uzvedas vismaz ciešami, tad sekojiet instrukcijām.
link8 comments|post comment

[Nov. 5th, 2013|11:52 pm]
Ik pa brīdim iešaujas prātā doma- o, šito jāpieraksta Cibā, vismaz, lai nepiemirstas. Bet tad doma tiek no galvas izkratīta. To izmet cita doma, kas saucas "a nafig tas kādam jāzin".
link2 comments|post comment

Zālīte [Oct. 21st, 2013|08:13 pm]
Kāds mani mērķēja
uz mērķi cēlu.
Bet es tā vietā
dzemdināju dēlu.
Kāds mani izšāva
uz liela mērķa pusi.
Bet man tā vietā
meita piedzimusi.
Nāks Mērķī Šāvējs kādā dienā:
Kur ir tā lode?
— Aizgāja pēc piena. —
link1 comment|post comment

[Oct. 14th, 2013|11:39 pm]
Bēbji ir jāvakcinē pret rotavīrusu.
Mēs knapi paspējām.
Septembra beigās vakcinējām, bet pagājušajā nedēļā vecākais brālis un māsa norotēja, ka tik turies! Visi trīs lielie mājas paklāji pievemti. Biju pavērusi skapi izvēdināt un kaudzi drēbju izmetusi uz grīdas... Tas murmulis ka laida no gultas otrā stāva...
Oi, viņi mani par alhogōliķi pataisīs! Bez vismaz vīna ko tādu nevar pārdzīvot.
Bet sīkais neko - vienreiz izpūta pienu atpakaļ, bet uzreiz pēc tam sāka priecīgi vāvuļot un pēc rotētāja nemaz neizskatījās.
Tā ka tie čēesmit lati ir to vērti. To es pēc piedzīvojumiem ar Knīpu zinu. Viņa bija gadu veca, kad bezmaz garu izlaida pļūtīdama.
Gadu veca. Kas tad būtu ar tādu trīsmēnešu ķiparu!
link11 comments|post comment

[Oct. 11th, 2013|01:51 pm]
Piespiedu brīvprātīgi dzīvojam "ekoloģiski". Taupības nolūkos nolēmu beidzot no bēniņiem nostiept un izmēģināt mazgājamos "pamperus".
Īsais secinājums - nu i nafig!
Ja izvērstāk, tad ir tā:
Ja man visi būtu kā Bambino Mio all in one, ko māsa uzdāvināja, tad vēl būtu ok. Pampers kā pampers, bez liekiem ieliktņiem. Pietaisi un pēc tam izmazgā. Bet diemžēl tāds man ir viens. Ņemot vērā cenu, visdrīzāk viens arī paliks. Viens tāds maksā cik divas lētās Super Netto autiņpakas. Tjipa padsmit latus.
Pārējie man ir Totsbots. Milzīgi un neērti. Kā rupji frotē dvieļi. Viens ieliktnis piešūts, otrs papildus, trešais no mīkstāka materiāla, lai neberž, vēl pa virsu salvete, lai kakas viegli izņemt. Tad tam visam pa virsu vēl vienas slapjumnecaurlaidīgas bikses, lai netek viss laukā. Bez tām nevar, jau mēģināju.
Kārtīgi ekipētam bēbim izveidojas milzīgs dibens. Tagad vēl jālauza galva par to, kuras lielās bikses tam visam ies pa virsu.
Vēl man ir atsevišķi Bambino Mio ieliktņi. Būs jākombinē tie ar tiem frotē biksiem. Sanāks drusku plānāks.
Frotē "pamperi" padara manu saulaino bēbi kašķīgu. Nav viņam ērti un mitrumu arī jūt.

Piedevām pie visa lielajam puikam vemjamvīruss. Vakar visu māju pievēma. Stāv istabas vidū un pūš laukā kā tāds... Un man tieši skapis atvērts uz vēdināšanu bļin!
Mazgāju ne tikai pamperus, bet arī savu vešu, istabas un tepiķus... Akā sāk beigties ūdens.
link4 comments|post comment

[Oct. 9th, 2013|11:39 am]
Dakter, es laikam drīz miršu. Man negribas ēst. Vienkārši negribas.
Šitāda stadija man jau ir bijusi. Kad ar Knopku mājās dzīvoju.
Tā iestājas, kad ļoti ilgu laiku ir dzīvots pārsvarā "savā maizē". Nu tur veselīgi savi karpeļi, āboli, āži, piens.
Tas laikam nozīmē, ka glikozes līmenis stabilizējies. Nav tā kā bija ar hipoglikēmijas lēkmēm un trīcošām kājām un pēkšņām tieksmēm ēst ēst ēst.
Tagad pietiek ar vienu ābolu brokastīs un tad var tā lēnam sākt tapināt pusdienas.

Starp cit, es te viendien iedomājos, ka mūsu kazu pienu var dzert pat vegāni. Zin, viņiem mēdz būt teorijas, ka pienu nedrīkst ņemt bērniem nost.
Bet mēs tak neņemam. Sīkie āži sūc pienu, kamēr izaug, kamēr sāk zāli grauzt, tad tikai es ķeros pie slaukšanas. Vot lūk - un pienam uzreiz cita aura, Vika un Karma :)

Vikai, starp cit, spīd baigie luči. Kaimiņienei sunis apēsts, bet viņai garlaicīgi. Gribot uz mežu, bet vienai nepatīk. Ņemšot Viku līdzām.
Mes jau nosmējam - lai jau lai, bet skat, ka neaizvelk pa gaisu. Šito kuci var arklā jūgt.

Tā ka, ja nu kādam ir par daudz suņu, laipni lūgti padalīties. Tantuks gribot kaut ko maziņu un ar "četrām acīm" - nu ar tiem punktiņiem virs acīm. Uz patversmi luc nesūtīt - nebraukšot, jo tālu.
link8 comments|post comment

[Oct. 4th, 2013|12:33 pm]

А кто вы в царстве кошачьих?
link1 comment|post comment

[Oct. 3rd, 2013|08:54 pm]
Nē nu es jau sen zināju, ka TVnetā idejoti strāda, bet šitas vienalg ir uzjautrinoši:
http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki/481219-kina_sirseni_lidz_navei_sakodusi_42_cilvekus

Varēja uzrakstīt, ka sienāži līdz nāvei sakoduši...

---

Ahā! Pēc tautas bļāvieniem bildi nomainījuši gan.
Pirms tam tur bija siseņu bilde.
Vai tad siseņi un sirseņi nav viens un tas pats? :D
link3 comments|post comment

[Oct. 3rd, 2013|09:39 am]
Ja jūs šaubāties pirkt vai nepirkt Dobeles makaroņus, tad nešaubieties ne mirkli. Pārsteidzoši labi.

Un ja jums pieriebušies kāposti, tad sautējot piešaujiet kariju. Oi! Ja nu vienīgi, vēderu mīkstinošais efekts daudzkāršojas... :D

Un es tā arī nesapratu - apēda Knopka bebrukārkliņa ogu vai ne. Es n reizes klārēju, ka šitās ogas nedrīkst. Es tak nevaru 5 ha izravēt visus indīgos augis! Bet tak vienā jaukā dienā atnāca pilnu sauju smuku ogu. Labi, ka viņa vienmēr nāk ar mani dalīties. Es saku - met prom! Vai apēdi jau?
Ja vienu esot apēdusi.
Saku, ka indīgas taču!
Tad uzreiz versija mainās - nē, neesot ēdusi.
Un pat ja tās ogas ir negaršīgas, tas nav arguments. Šitas skuķis sukā iekšā aronijas un pīlādžus arī - tie jau ar nav diez ko.
Bet tad kā pēc grāmatas - 3 h pēc notikuma sākās tracis. Kašķi un tā kā miegs, ne miegs, kā grāmatā "apjukums un delirijs" - nu vieglā formā. Ja būtu daudz saēdusies, tad tak vemtu un pļūtītu - bet nekā tāda. Ja būtu vienkārši temperatūras un slimības kašķi, tad tie viņai sākas vakarā.
Nu neko - drošības pēc iebaroju vienu sorbexu un liku gulēt.
Pēc pāris stundām pamodās samērā svaiga.
Tikām cauri ar vieglu izbīli.
link8 comments|post comment

[Sep. 27th, 2013|08:11 pm]
Trīskāršas problēmas.

Lielais saskrējies ar klasesbiedru galvām un bezmaz izdauzījis jauno zobu.
Audzinātājām par šausmām Knīpa apceļ mazāko kolēģi, noceļot to aiz čupra no poda un nometot zemē kā kaķi. Pamatojums - tas bija MANS pods!
Pastarītim puņķi, bet man kaut kā pazūd piens.

Bet vispār jau nav slikti - tās visas problēmas ir pupu mizas jeb pupturi.

Bet, ja par pupām, tad raža ir laba. Gan pupas, gan āboli, gan čirbji, gan karpeļi, gan bietes. Cīnos ar novākšanu. Naudas nav, bet ēdamā pa pilnam.

Kapēc naudas nav? Tapēc, ka ar tiem pabalstiem ir tā jokaini. Sākumā iebirst tā lielā dzemdību atvaļinājuma nauda, ar kuru jādzīvo 70 dienas. Bet nākama nauda - vecāku pabalsts - tiek maksāts nevis "uz priekšu", bet par nodzīvoto. Tobiš tās ir vēl kādas 20 dienas bez naudas. Un tad jau arī neiebirs kontā pilna "alga", bet tikai puse, jo septembrī mums sanāk tikai 15 dienas jaunajā statusā. Tātad, kinders dzimst jūnijā, bet pirmā pilnā "māmiņalga" būs ašpadsmitajā novembrī. Nu esam mēs sūdīgi plānotāji, ko lai saka. Knapi izkruķīsim līdz tam novembrim.
Kā es jau vecajam īgni teicu, labāk būtu dzēris. Kur tik to naudu neizgrūda... Jauna veranda, ahūnie vārti, nejēdzīgi rakšanas darbi pagalmā utt. Būs kāda bilde jāieliek vai...
link4 comments|post comment

[Sep. 17th, 2013|12:02 pm]
Ainiņa no dzīves, kas pierāda, ka sīkos vajag dzenāt visādos darbos.
Atbrauca ciemiņi kā no citas klimatiskās joslas - siltajās jakās un garajās biksēs. Manējie priecīgi izskrēja pretī šortos un kleitēs.
Ālējoties nogāza lauzni - ne gluži to "pinceti", bet tādu metru garu. Ciemiņi (sestās klases meitene un pirmklasnieks) stīvējas un nevar ne pakustināt. Un tad pienāk mans puika un "tēti, še!" - atdot štrumentu papiņam.

Mans huligans vispār tagad baigi lielīgs, ka esot saimnieks. Pats piesakas fāteram asistentos visos darbos.
linkpost comment

navigation
[ viewing | 200 entries back ]
[ go | earlier/later ]