|
Dec. 12th, 2013|09:56 am |
Sveikiņi!
Ziņoju, ka mūsmājās prasmes "ja nav" tiek izkoptas jaunos līmeņos.
Šoreiz - ja pie visiem sūdiem vēl nav arī elektrības. Tagad, kad sniegs un vētras bija/nebija/kusa, vadi kaut kur kustējās tam visam līdzi, un ik pa laikam zuda elektrība. Bija dienas, kad elektroveči brauca pa trim lāgiem uz mūsmāju. Es vēl, kā čigāniete, ar visu zīdaini iznācu pretī, lai redz, ka mēs ciešam. Vajadzēja vēl bērnam iekniebt, lai izmisīgi raud - putru mamma near uzvārīt bēeee! Bet nu šoreiz nekniebu, to pietaupīšu nākamajai reizei.
Nu labi - krasns ir, malka ir, siltā ūdens bundulis krāsnī ir. Kaut ko ēdamu fiksi var uztaisīt. Bet nekāda gaļas sautēšana nesanāk - ja tik ilgi kurināšu plīti, mēs nosprāgsim no karstuma. Vilku laukā grilēlamos pričendāļus - ja nu kas, te pat pie durvīm zem nojumītes sacepšu gaļu ar karpeļiem folijā. Ek, diemžēl tik tālu vēl netikām - elektrību pieslēdza. Citādi būtu tīri garšīgs pasākums sanācis. Bodē sapirkām rolltonus, iztikām ar tiem. Mājā salikām tūristu lukturus. Es mazgāju traukus un šmorēju ar uz galvas stiprināmo lukturīti. A neko - ērti.
Trakākais - datora nav. Laptops un interneta routeris kādu stundu - puzotru tur, bet neko daudz jau paspēt nevar. Steidzamākās lietas var e-mailot, bet faken daudz neatbildētu mailu sakrājās. Routeris izlādējās pirmais, tad mēģināju LMT USB interneta puļķi - skuju, mākoņu par daudz - nav zonas. Tad atcerējos, ka ar Nokia Ovi suie var pierubīt mobilo kā modemu - tā arī drusku pastrādāju.
Tā vot es te visu laiku fingulierēju - kā iztikt bez...
Elektrība vakar atkal atradās un pagaidām ir, bet ir iestājies nākamais "ja nav" levels - ja nav veča mājās.
Tas ir pilnīgs vāks! Nu jau gan man liekas, ka ir par daudz un es drīz sagāzīšos.
Vīrs guļ gultā ar kādu citu, ne mani - ar plaušu karsoni. Jau piekto dienu. Sākuma bija kādi grādi 40, nu jau normālāk. Baroju viņu ar antibiotikām un pankukām un zāļu tējām. Te nu bija visu varošais stiprinieks - kaut kādā veidā pārjēdzās, vējos apaukstējās vai kas to zin kā sevi samocīja. Galnais, ka nekāda klepa jau nebija - momentā blaukt un vakarā grādi un guļ slims...
Vo tā man te iet - no rīta braucu uz skolu, tad apkopt kūti, sanest ūdeni, malku, visus pabarot, tad atkal kūti, tad viruvi, tad atkal skola, tad atkal visiem rīt utt utjp... Nav laika pecpusi pie beņka pielikt. Vot šorīt vienīgi nolēmu pastus sarakstīt un paklabēt. OK, jābeidz, zīdainis sāk īdēt. Čiu-riu! |
|