|
Nov. 5th, 2013|11:54 pm |
Betē vispār klājas man jautri.
Jautrākais no visa ir cīņa ar ģimenes budžetu. Tas, ka naf naudas, nozīmē nevis to, ka nav ko ēst, bet to, ka es afigenna daudz laika pavadu virtuvē, fingulierējot kaut ko garšīgu, lai visiem labi. Lai pietiekami trekni vīram un pietiekami veselīgi visiem pārējiem. Kas tik nav mēģināts... Pat Mamuta kotletes slavenās. Tās tiešām visiem garšoja.
Tad vēl piecgraudu putras ar āboliem un medu, āboli ar medu, saldēts jogurts (kas jeibogu ir labāks par lētajiem saldējumiem veikalā), sulas un tējas no figviņzin kādiem augiem, aitas gaļa ar to, šito un vēl šito, cepta vārīta, šmorēta....
Veselīgi, bet es i beikc brīžiem.
Tresīju naudu laukā, kur vien var. Visādas sīkhaltūriņas, Knīpas bērnudārza pusdienu pārmaksu atdabūju, jo tagad pagasts apmaksās kā daudzbērnu ģimenei, ienākumu deklarācija par trijiem gadiem ar visiem veselības čekiem... Nu un tad jau tūliņamies būs normālā "māmiņalga" padsmitajos datumos. Skat, uz janvāri varēšu varbūt abus nolauztos zobus salabot, ja būs atlicis, ko labot...
Tad vēl pa vidu visam nedrīkst aizmirst izmēzt māju, jo Knopka atkal astmo, sīkais Rullītis ēd, vingro un vemstās un nekādi ne otrādā kārtība. Lielais puika prasa uzmanību mācību sakarā, vajadzētu vēl to un šito...
Vakar gan es nospļāvos un līdz vieniem naktī lakoju nagus - četrus oranžus, piekto zaļu. Kādu prieku jau sev arī vajag.
Bet tā jau prieki ir, jo viss jau ir labi patiesībā. Man ir ideāli bērni, piemēram...
Izlasīju grāmatu Zvaigznes "Bērnu audzināšana franču gaumē" Pamela Drakermena (Pamela Druckerman). Internetos var nospert krievu versiju, bet tad jāmeklē Почему французские дети не бросаются едой.
Silti iesaku.
Atklājās, ka es savus bērnus audzinu franču gaumē, tāpēc man viņi tik prātīgi.
Es tiešām līdz šim nebiju sapratusi, ko un kā es daru. Un man likās, ka varbūt es visu daru pilnīgi neriktīgi, un bērni man neriktīgi.
Et voila!
Izlasīju un sapratu, ka ir riktīgi.
Iestājās nirvāna, apokaliptika un gegoriāņi. Garīgais līdzsvars, tā sacīt.
Tā ka, ja gribat pieklājīgus mazus enģelīšus, kas laikus iet gulēt jau no triju mēnešu vecuma un publiskās vietās uzvedas vismaz ciešami, tad sekojiet instrukcijām. |
|