| |
[Sep. 12th, 2013|07:47 pm] |
Nepriecājieties - esmu dzīva.
Īsos vilcienos un garākos vagoniņos - viss ok.
Ejam skolā, augam un barojamies.
Konstatēju, ka rītdien ir pēdējā pēcdzemdību atvaļinājuma diena. Varu iet atpakaļ uz darbu. :D
Bet neba nu iešu, ne būs. Vēl daudz darba tepatās. Kartupeļi jānorok (roku pa divām vagām dienā), veranda jāpabeidz, otrās klases mājasdarbi jāpilda un vispār...
Sabiedrība man pašlaik ir skola, pagastmāja un daži veikali. Ciemiņi arī daži.
Vispār, te - pāķos ir baigi pareiza vieta, kur bērnus ražot. Skolās un bērnudārzos rindu nav, jāmaksā nekas nav, jo nu esam daudzbērnu ģimene, neviens neņurd, ja es kā klukste ar saviem cāļiem visur vazājos. Pirmajā mācību dienā pat bērnudārza auklīte pieskatīja mazāko kamēr es pa svinīgajām sapulcēm apkārt dauzījos.
Vārdu sakot - arvien vairāk pārliecinos, ka tā kā ir, tā ir vislabāk. |
|
|
| |
[Jul. 19th, 2013|12:59 pm] |
Zin, kas ir... Pasaule ir pilna ar meliem. Mātes - zīdītājas nevarot ēst to un šito. Neko asu.
Hā!
Jau trešo dienu ēdu zupu/sautējumu no tomātiem, kabačiem, gurķiem, kam netīšām piespēru par daudz adžikas. Ēdot seja svīst, bet traki garšīgi.
Rezultāts - slīkstam pienā. Sīks pārēdies un priecīgs. |
|
|
| |
[Jul. 1st, 2013|10:12 pm] |
Īsumā - mums iet labi. Mums ir ideāls zīdainis.
Un zīdainim ir traki foršas štātes! Paldies ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) krix par sūtījumu! Wiii!!!!!!
Lielie bērni joprojām ir apbrīnojami pacietīgi un priecīgi. Es daudz uz viņiem rūcu, bet viņi vēl nav pavisam apvainojušies. Bet nu jau man spēki vairojas - varēšu arī viņiem atlicināt. Citādi sanāk tā, ka sabučoju vienā mirklī, bet otrā bļauju, lai aizveras un tinas nafig laukā. Viņi tagad tā kā vairāk viens ar otru tusē, bet tajā pat laikā viņiem pēkšņi ir dafiga ko dalīt un par ko plēsties. Es šito izturēt nevaru! Viņš man to viņa man šito! Vah! |
|
|
| |
[Jun. 25th, 2013|07:41 am] |
|
Ir klāt mazais brālis. Tā skaisti pēc saulgriežu atzīmēšanas pa pilnmēness laiku. Tikai dz nams man atkal iesmērēja preci ar defektu. Tādu pašu kā Knīpai - sirdī pāris lieki caurumi. Bet tā jau it kā viss ok. Ēd un smērē pamperus kā pienākas. |
|
|
| |
[Jun. 21st, 2013|06:29 pm] |
Nu tā! 90 kg ir sasniegti un pārsniegti.
Kaut gan neliekas, ka tik traki būtu. |
|
|
| |
[Jun. 20th, 2013|09:26 pm] |
Tomāti joprojām zaļi. Aizmetušies arī gurķi. Knīpa gan top arvien sarkanāka no zemenēm, iedevu beidzot Fenkarolu. Pie grāvja ir tik daudz meža zemeņu - ko ta nedos bērnam vai?!
Naktīs guļu arvien tramīgāk - visādas sāpes un kontrakcijas traucē. Tas brīdis ir tuvu. Bet vēl gribētos tomēr līdz mēneša beigām davilkt kā DZ namā aizrunāts. Šis un tas vēl jāpaspēj padarīt.
Oi, ja jūs zinātu, kas man par plāniem, droši vien grozītu pirkstu pie deniņiem, bet gan jau... Pastāstīšu vēlāk. Realizēšu vienu vecu ieceri.
Galvenais, ko konstatēju - esmu šausmīga egoiste. Labi jūtos tikai tad, kad kāds labs plāniņš ir padomā arī tikai priekš manis. Ja tikai tapinu bērnu, liekas ka dzīve pēc dzemdībām tā kā beidzas, tā kā drusku depresija uzmācas... Un tad - ha! Ienāca prāta doma, ka man tak būs vesels viens gads, ko var izmantot lietderīgi! Un uzreiz tapa tik labi. Un dzīve nemaz netaisās beigties. Atkal viens mazs sakums, viena maza trepīte.
Nē, neesmu karjeriste. Man tikai vajag vēl un vēl vairāk bekapu un stabilitātes. Nu, jā, tas pie viena nozīmē arī vairāk stabilitātes ģimenei, ne tikai man. |
|
|
| |
[Jun. 12th, 2013|06:03 pm] |
Nu re, atliek nobrēkties un izlamāties (pat tā, lai neviens nedzird), kad viss atrisinās. Pat šefs piezvanīja, parunājām, man pat pārgāja vēlme CV online palasīties.
Vispār dzīve nemaz nav slikta.
Jau trešo rītu ar vīru spēlējam frizieros. Cērpam aitas. Pa vienai dienā. Vairāk man spēka nav. Rīt vispār jāņem brīvdiena. Pirmkārt tāpēc, ka jāiet uz semināru un tā smaciņa ir tāda diezgan grūti nomazgājama. Un otrkārt tāpēc, ka cērpamās rokas pirkstu gali sāp. Akurāt tāda sāpe kā būtu ar āmuru pa pirkstu galiem uzbliezts.
Nopirkām "smalkas" dzirkles ar tādu kā ķemmīti galā, bet nu i nafig - baigi plēš. Paņēmu vecās labās Fiskara saimniecības škēres, un iet tā lieta.
Novērojumi - Romanovu aitas ir vieglāk cirtp, jo viņām āda cietāka. Mūsu LV melngalvām āda ir ļoti plāna un maiga, stiepjas vilnai līdzi un tāpēc ir viegli iekniebt. Bet vilna melngalvām protams smukāka.
Un vēl viens prieciņš - zemenes. Jau otro rītu brokastīs. Izdomājām audzēt uz melnās plēves. Ideāli! Nekādas ravēšanas, ogas lielas, tīras un ienākas arī ātrāk, jo siltums lielāks. Pilnīgi prasās dobi uz nākamo gadu paplašināt.
Siltumnīcā sametušies tomāti. Vēt gan mazi un zaļi, bet gan jau...
Pastinaku ražu gan man vietējā bode izčakarēja. Pārdeva pagājušā gada partijas sēklas, kas jau pagājušajā gadā man nesadīga. Termiņš it kā nebij beidzies, bet nedīga un viss. Nu labi - rīsim vairāk kartupeļus un pupas. |
|
|
| |
[Jun. 11th, 2013|03:09 pm] |
Kretīnu bars!
Kad pašiem kaut ko vajag, tad - vaidieniņ un tūliņ.
Es jau gan varu pagaidīt, man neko nevajag, manus mailus var ignorēt. Bļeģ tā it kā es sev kaut ko privāti gribētu!
Nu, labi, gan jau ka šis ir atkal tas gadījums, kad labāk paklusēt un nogaidīt, lai nesanīstos ar kādu un pārējiem neatgriezeniski.
Bet jeibogu prasās pasūtīt visus pie velna. Ja jau tā, tad tieciet arī paši galā.
Vai man ar manu nestabilo nervu stāvokli un citādi nestabilo stāvokli ir maili un telefons jāvaktē, ka tik kas nenotiek!?
Man ir jāslīgst nirvānā un jātamborē mazas zilas zeķītes, maķ vašu! |
|
|
| |
[Jun. 7th, 2013|10:07 pm] |
|
Маймуна Веришвила |
|
|
| |
[Jun. 5th, 2013|11:34 am] |
Ko es daru savā atvaļinājumā?
Strādāju, protams.
Nelienu no mājas laukā karstajā laikā, sēdu pie datora un kaut ko ņemos. Ta weblapa, ta Lietuva, ta SIVNi kaut kādi, tad vēl seminārs viens uzradies.
Varbūt pat, ka tā ir labi, jo citādi pavisam no gultas negribētos līst laukā. Depresija vai lien virsū.
Stulbākais, ka, ja nedarīšu, būs tikai sliktāk. Tikko kaut kādi nedadarīti darbi sāk krāties, tā vispār dzīve liekas nepārvaramu šķēršļu josla un debesis melnas. Nu, labi vismaz, ka weblapas problēma atrisināta, pateicoties termostats. Citādi atkal kaut kas nestrādā, jo bariņš datorģēniju viens otra komentārus nedzird, paziņo, ka nezin, ko darīt, bet pa galvu dabonu es. Nē nu jāatzīst, ka tas ir stimuls izaugsmei. Ir bijis tā, ka es nospļaujos, lasu internetu un sačiņiju pati, bet šoreiz kaut kā nebija iedvesmas.
Laukā var izlīst tikai vakarā, bet tad atkal odi aktivizējas. Labi vismaaz, ka mums tagad ir duša - klasiskais pāķu variants - melna muca uz steķiem. Drusku atvieglo dzīvi. Turklāt esmu iemācījusies zem šitās pat matus izmazgāt (sākumā likās traki auxti, bet nu pieradu), jo līdz bļodai liekties vairs nav nekāda prieka.
Un vispār - šorīt pamodos, ieraudzīju savu vēderu un pirmā doma bija - oi, jooo, "TAS" joprojām ir te. Bezmaz apraudājos. Vai dienīin, cik smagi ar šito staipīties. Vēl vesels mēnesis.
Un tie lielie huligāni arī tagad pa māju. Skola veiksmīgi "nobeigusies". Domā nu viņiem visādas izklaides, lai no garlaicības nesāk viens otru apcelt. Tas viņiem tagad topā - ietekmes sfēru dalīšana. Sīkā visu grib kā brālis, bet tas arī kā dumiķis visus viņas uzbraucienus ņem par pilnu un bļauj pretī. Nevaru iestāstīt, ka viņš tak lielāks un krutāks vienalga, lai jau tā sīkā ņemas.
Labs risinājums parasti ir izmest šos pagalmā, lai iet fāteram palīgā. Nu tur naglas pieturēt, āmuru padot, kazām vārtus atvēt. Vakar pat sīkā pārnāca mājās brēkdama, puņķi pa visu seju - vaaa! tētis man neļauj strādāt! (par kaut kādu neuzvešanos tika diskvalificēta)
Nu re, kas par čaklu saimnieci aug :D Lielākais sods - neļaut strādāt.
Vārdu sakot, jautri man te. |
|
|
| |
[May. 22nd, 2013|07:37 pm] |
Šodienas lielākais ķiķins - glikozes slodzes tests.
Kā nu kurš izklaidējas...
Vārdu sakot, es jau sen esmu slavena ar spējām patērēt saldumus nejēdzīgos daudzumos. Tad nu vienā no urīnanalīzēm bija drusku par daudz cukura gadījies. Kas nu zin, kā tas gadījās. Nedo dies, tā bija tā diena, kad darbā pakhlava bija uzadusies. Tajā dienā man cukurs varēja ne tikai urīnā, bet arī ausīs kristalizēties.
Bet nu daktere satraucās un nosūtīja uz analīzēm.
Ko domājies - pirms glikozes 4,4 vienības, bet pēc glikozes izdzeršanas (nesaprotu, par ko visi tur šķobās, tīri labi aizgāja) - pēc izdzeršanas un 2 stundām cukura manī bija palicis mazāk - 3,4 vienības :D
Še tev nu bija. Jo vairāk cukura dabūju, jo fiksāk pārstrādāju.
Kā sauc cukurslimībai pretēju slimību? :D
Sapriecājos un fiksi aizspēros uz Maximu pēc saldējuma un tortes. |
|
|
| |
[May. 19th, 2013|05:58 pm] |
Nodarbojos ar šopingu internetā. Ne bērnam bikses mājās bija, ne man zīdāmie pupturi. Iepriekšējie bija tik nesmuki, ka izmetu, cik vien ātri varēju.
Esmu guvusi pamatīgu priekšstatu par internetā notiekošo un esmu izdarījusi optimālo izvēli.
Iepirkos 5 šopos vienlaicīgi.
Rezultādi šādi:
1) bb factory kā vienmēr ātri un precīzi, sīkajiem ir Āfrikas melnās ziepes, kokosriekstu eļļa un vēl visādi sviesti,
2) babymarket.lv jeb Kotryna arī bija fiksa un precīza, man ļoti patīk viņu bēbju bikšu kvalitāte, tikai kurjers murmulis uzkrita uz galvas bez brīdinājuma,
3) www.ilifia.com iepriecināja ar ļoti smuku un ērtu un ļoti pareiza izmēra apakšveļu, piegāde ļoti ātri ar Pastu līdz durvīm - tiesa gan arī bez brīdinājuma,
4) SIA KAJ ir ļoti smuki un ļoti pareizi bēbju krekli un jaciņas, man "raspašonkas" tomēr labāk patīk nekā bodī, piegāde uz Pasta kantori, arī diezgan ātri,
5) babystore.lv gan ir tā kā drusku vilšanās... it kā mājaslapā baiga izvēle, bet, kad pasūta, reāli trešdaļa no visa nav dabonama, ilgi kasās ar pasūtījuma komplektēšanu, rēķina rakstīšanu, nav sazvanāmi un sarakstāmi - 11. datumā pasūtīju, 16. datumā beidzot dabūju un samaksāju rēķinu, vot i tagad ceru un gaidu, ka tas viss atnāks pirms es paspēšu savairoties.
Un vēl, ja par internetu, VID EDS rullē! Nesalīdzināmi labāk, nekā kādreiz ar visiem tiem papīriem un rindām. 12. gada deklarēšanās vispār smieklīga, ja nebūtu čeki - piespied pogu, i viss notiek pats no sevis.
Un vispār. Es te ņemos un kārpos, bet patiesībā gribas klusi stūrī nosprāgt. Man ir problēmu pilna galva. Dzīvē gan to tik daudz nav. |
|
|
| |
[May. 11th, 2013|05:22 pm] |
Grūtnieču starojums, ibiorazīt...
Jā, ir jau ir, tikai ar pamazu viļņa garumu.
Man domāt, man gamma stari nāk laukā pavisiem galiem. |
|
|
| |
[Apr. 26th, 2013|07:29 pm] |
|
Pēdējā darbadiena pirms lielā atvaļinājuma pārdzīvota. Jesss! |
|
|
| |
[Apr. 4th, 2013|01:19 pm] |
Ak, un vēl.
Pēdējā laikā es neadekvāti reaģēju uz multenēm. Sen nebiju šitā pilnā balsī līdz asarām zviegusi.
Viens kadrs, kas man lika krampjos vārtīties pa gultu, bija šitas Madagaskarā II:
http://www.youtube.com/watch?v=UtFUWJzaVds
Tas brīdis, kad 1:14-1:16 visi lemuri priecīgi lēkā, un viens tā žvikc un nokrīt.
It kā nekā smieklīga, bet nu ...
Un otrs no kājām gāzošs muļķiks bija par ziliem papagaiļiem "Rio".
Kur mērkaķi viens otram sūta smskas ar tekstu "Ooo! Aaa!"
http://www.youtube.com/watch?v=YX_G3ZlzF0I |
|
|
| |
[Apr. 4th, 2013|11:10 am] |
Slinkums raxtīt pēdējā laikā. Bet, nu labi, palielīšos - mums ir jauns kačis.
Jā, jā, man vēl par maz bija. Tagad tikai seši.
Tagadiņ mums ir Kisi-Misi, kam pasē rakstīts Misters.
Kisi-Misi ir šausmonīgi smuks - liels, lielām acēm, lielu degunu, baltām čepiņām.
Tikai trakoti bailīgs. Pieradis dzīvot viens kā ķeizars klusa penzonāra kompānijā. Nu tagad viņam jāmēģina iejusties šitajā raibjā kaķu un cilvēku barā. Un tad vēl ir daži tādi jocīgi cilvēki ar dīvainām balsīm, kas ik pa laikam grib runāties - kā tu jūties, kaķi? Ko tu dari, kaķi? Čau, kaķi! Ar labu nakti, kaķi!
Kaķis sākumā savā kastē pasēdēja kūtī, lai saostītos ar vietējiem. Visi saostījās ar interesi un bez agresijas.
Tad par skaistām acēm Kisi-Misi tika piešķirts "uzticības kredīts" un viņš nonāca virtuvē.
Pagaidām uzvedas labi - sēž kaktos klusiņām. Neko pieķēzijis un ne ar vienu sakāvies nav.
Toms un Haris pa dienu ienāk mājā, aposta jaunpienācēju, bet, tā kā šis nekustas, nepievērš uzmanību.
Misiks bija pirmajā rītā pamodies sešos no rīta. Laikam jau iepriekšējais saimnieks tajā laikā modās. Kaķis smalkā balstiņā vaimanāja par to, ka neviens nemostas, pakašāja durvis. Kad es iznācu apskatīties, atkal nolīda zem galda. Ēst no rīta nedevu (traukā bija, galu galā), lai nepierod mani modināt. I neko - šorīt klusi gaidīja.
Vienīgi neredz, ka kaut kas būtu ēsts vai dzerts. Laikam pa druskai kaut ko padzer, jo neizskatās novārdzis. Divas dienas bez dzeršanas jau neizturētu tik vienkārši. Darbības pēdas bija manāmas - logam aizkars attaisīts - laikam palūrējis, kas ārā, podā bijis - skaidas pabirušas.
Naktī jau viņam neviens netraucē šurīt. Konkurenti tiek izmesti laukā, mēs guļam aiz aizvērtām durvīm.
Bet mīlulīc jau gan viņš ir. Lai vai cik nobijies, kad es eju šo pakasīt, viņš piešķieb man pretī ausi un izskatās apmierināts. Kad par ilgu uzmācos, tad saka žēlu miu, ka tik tuvam kontaktam nav gatavs.
Otrā nakts pārdzīvota. Redzēsim, kas būs tālāk. |
|
|
| |
[Mar. 20th, 2013|12:28 pm] |
Vot iekūlos ziepēs. Aizvedu savu pundurknīpu pie endokrinologa.
Iedod velnam mazo pirkstiņu...
Tagad 2. aprīlī us BKUS dienas stacionāru taisīt augšanas hormona analīzes. Vēl viena diena būs pagalam gan.
Un tad vēl aprīļa beigās pie degundaktera, un tad vēl vajadzētu pie higiJēnista un puiku arī, un puikam laikam atkal apakšā būs zobi jārauj, jo atkal lien jaunie ārā, bet vecie negrasās atkāpties. Tikko bijām pie psihdaktera ar puiku. Un tam ķēmam viena acs atkal apsārtusi. Un es nemaz te neuzskaitīšu visas tās reizes, kad vienkārši puņķi un klepi un pie dr. "pēc zīmes" jāiet.
JĒziņ!
Nu cik var!
Nē nu ok - viss labi, visi dzīvi un puslīdz nekropli. It kā jau sīkumi. Es tikai stresoju par neko. |
|
|
| Vot šito es nesaprotu |
[Mar. 15th, 2013|12:25 pm] |
18. Здесь мудрость. Кто имеет ум, тот сочти число зверя, ибо это число человеческое; число его шестьсот шестьдесят шесть.
УПО: Тут мудрість! Хто має розум, нехай порахує число звірини, бо воно число людське. А число її шістсот шістдесят шість.
KJV: Here is wisdom. Let him that hath understanding count the number of the beast: for it is the number of a man; and his number is Six hundred threescore and six.
LV: Šeit slēpjas gudrība. Kam ir saprašana, lai izdibina zvēra skaitli, jo tas ir cilvēka skaitlis; un viņa skaitlis ir seši simti sešdesmit seši.
-----
Man nav saprašana.
Sajūsmu izraisa "jo tas ir cilvēka skaitlis".
It kā visur baigi zīmē vellam to 666 klāt, bet, ā če! Tas ir cilvēka skaitlis.
Zvēram un cilvēkam ir kopīgs skaitlis. |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2013|01:59 pm] |
Starp citu, tā ķīniešu ēstuve Lāčplēša ielā 13 ir tīri ok.
Personālam gan ir pamatīgas problēmas ar vietējām valodām, bet ēdmaņa ir bezmaz tāda pati, kā uz Valdemāra ielas. Tikai cilvēku stipri mazāk. |
|
|