|
Sep. 12th, 2013|07:47 pm |
Nepriecājieties - esmu dzīva.
Īsos vilcienos un garākos vagoniņos - viss ok.
Ejam skolā, augam un barojamies.
Konstatēju, ka rītdien ir pēdējā pēcdzemdību atvaļinājuma diena. Varu iet atpakaļ uz darbu. :D
Bet neba nu iešu, ne būs. Vēl daudz darba tepatās. Kartupeļi jānorok (roku pa divām vagām dienā), veranda jāpabeidz, otrās klases mājasdarbi jāpilda un vispār...
Sabiedrība man pašlaik ir skola, pagastmāja un daži veikali. Ciemiņi arī daži.
Vispār, te - pāķos ir baigi pareiza vieta, kur bērnus ražot. Skolās un bērnudārzos rindu nav, jāmaksā nekas nav, jo nu esam daudzbērnu ģimene, neviens neņurd, ja es kā klukste ar saviem cāļiem visur vazājos. Pirmajā mācību dienā pat bērnudārza auklīte pieskatīja mazāko kamēr es pa svinīgajām sapulcēm apkārt dauzījos.
Vārdu sakot - arvien vairāk pārliecinos, ka tā kā ir, tā ir vislabāk. |
|