|
Jun. 12th, 2013|06:03 pm |
Nu re, atliek nobrēkties un izlamāties (pat tā, lai neviens nedzird), kad viss atrisinās. Pat šefs piezvanīja, parunājām, man pat pārgāja vēlme CV online palasīties.
Vispār dzīve nemaz nav slikta.
Jau trešo rītu ar vīru spēlējam frizieros. Cērpam aitas. Pa vienai dienā. Vairāk man spēka nav. Rīt vispār jāņem brīvdiena. Pirmkārt tāpēc, ka jāiet uz semināru un tā smaciņa ir tāda diezgan grūti nomazgājama. Un otrkārt tāpēc, ka cērpamās rokas pirkstu gali sāp. Akurāt tāda sāpe kā būtu ar āmuru pa pirkstu galiem uzbliezts.
Nopirkām "smalkas" dzirkles ar tādu kā ķemmīti galā, bet nu i nafig - baigi plēš. Paņēmu vecās labās Fiskara saimniecības škēres, un iet tā lieta.
Novērojumi - Romanovu aitas ir vieglāk cirtp, jo viņām āda cietāka. Mūsu LV melngalvām āda ir ļoti plāna un maiga, stiepjas vilnai līdzi un tāpēc ir viegli iekniebt. Bet vilna melngalvām protams smukāka.
Un vēl viens prieciņš - zemenes. Jau otro rītu brokastīs. Izdomājām audzēt uz melnās plēves. Ideāli! Nekādas ravēšanas, ogas lielas, tīras un ienākas arī ātrāk, jo siltums lielāks. Pilnīgi prasās dobi uz nākamo gadu paplašināt.
Siltumnīcā sametušies tomāti. Vēt gan mazi un zaļi, bet gan jau...
Pastinaku ražu gan man vietējā bode izčakarēja. Pārdeva pagājušā gada partijas sēklas, kas jau pagājušajā gadā man nesadīga. Termiņš it kā nebij beidzies, bet nedīga un viss. Nu labi - rīsim vairāk kartupeļus un pupas. |
|