xxl [entries|archive|friends|userinfo]
toadbeauty

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Dec. 12th, 2013|09:56 am]
[Tags|]

Sveikiņi!
Ziņoju, ka mūsmājās prasmes "ja nav" tiek izkoptas jaunos līmeņos.
Šoreiz - ja pie visiem sūdiem vēl nav arī elektrības. Tagad, kad sniegs un vētras bija/nebija/kusa, vadi kaut kur kustējās tam visam līdzi, un ik pa laikam zuda elektrība. Bija dienas, kad elektroveči brauca pa trim lāgiem uz mūsmāju. Es vēl, kā čigāniete, ar visu zīdaini iznācu pretī, lai redz, ka mēs ciešam. Vajadzēja vēl bērnam iekniebt, lai izmisīgi raud - putru mamma near uzvārīt bēeee! Bet nu šoreiz nekniebu, to pietaupīšu nākamajai reizei.
Nu labi - krasns ir, malka ir, siltā ūdens bundulis krāsnī ir. Kaut ko ēdamu fiksi var uztaisīt. Bet nekāda gaļas sautēšana nesanāk - ja tik ilgi kurināšu plīti, mēs nosprāgsim no karstuma. Vilku laukā grilēlamos pričendāļus - ja nu kas, te pat pie durvīm zem nojumītes sacepšu gaļu ar karpeļiem folijā. Ek, diemžēl tik tālu vēl netikām - elektrību pieslēdza. Citādi būtu tīri garšīgs pasākums sanācis. Bodē sapirkām rolltonus, iztikām ar tiem. Mājā salikām tūristu lukturus. Es mazgāju traukus un šmorēju ar uz galvas stiprināmo lukturīti. A neko - ērti.
Trakākais - datora nav. Laptops un interneta routeris kādu stundu - puzotru tur, bet neko daudz jau paspēt nevar. Steidzamākās lietas var e-mailot, bet faken daudz neatbildētu mailu sakrājās. Routeris izlādējās pirmais, tad mēģināju LMT USB interneta puļķi - skuju, mākoņu par daudz - nav zonas. Tad atcerējos, ka ar Nokia Ovi suie var pierubīt mobilo kā modemu - tā arī drusku pastrādāju.
Tā vot es te visu laiku fingulierēju - kā iztikt bez...

Elektrība vakar atkal atradās un pagaidām ir, bet ir iestājies nākamais "ja nav" levels - ja nav veča mājās.
Tas ir pilnīgs vāks! Nu jau gan man liekas, ka ir par daudz un es drīz sagāzīšos.
Vīrs guļ gultā ar kādu citu, ne mani - ar plaušu karsoni. Jau piekto dienu. Sākuma bija kādi grādi 40, nu jau normālāk. Baroju viņu ar antibiotikām un pankukām un zāļu tējām. Te nu bija visu varošais stiprinieks - kaut kādā veidā pārjēdzās, vējos apaukstējās vai kas to zin kā sevi samocīja. Galnais, ka nekāda klepa jau nebija - momentā blaukt un vakarā grādi un guļ slims...

Vo tā man te iet - no rīta braucu uz skolu, tad apkopt kūti, sanest ūdeni, malku, visus pabarot, tad atkal kūti, tad viruvi, tad atkal skola, tad atkal visiem rīt utt utjp... Nav laika pecpusi pie beņka pielikt. Vot šorīt vienīgi nolēmu pastus sarakstīt un paklabēt. OK, jābeidz, zīdainis sāk īdēt. Čiu-riu!
link2 comments|post comment

[Dec. 1st, 2013|05:52 pm]
[Tags|]

Varētu bezmaz uzsākt jaunu iknedēļas irakstu sēriju, kas sauktos "ja nav jaudas".
Agdies, kas tik nav izmēģināts... Ko tikai nevar izdomāt no ķirbjiem!
Nu jā, brīžiem gan tas ir "ja nav naudas, bet ir iekrājumi/dārzs/pareizi kaimiņi".
Meduspodus esam sapelnījuši, jo glābām bišonkuļa bravu no ugunsgrēka (ko bišonkuls pats sataisīja), zvanījām, lai brauc ķert spietu, sargājām dravu no pelēm utt.
Saldētas zemenes, kaudzi smiltsērkšķu ogu un zivis dabūjām no cita kaimiņa, jo viņš vienkārši ir draudzīgs.
Vīrs kaimiņtantei izlīdz ar transportu un sīkiem remontdarbiem, tante mums atveda kaudzi garšaugu - selerijas, izopu, timiānu, pētersīļus.
Mums dārzā saauga kaudze ķirbju, kabači, pupiņas, karpeļi, bietes.
Pieliekamajā ir kaudze auzu pārslu, milti, cukurs, makaroņi, manna, rīsi, griķi.
Nu unpa stūriem sabāztas visādas garšvielas un tējās.
Kad uzrodas nauda, tā tiek ieguldīta gaļā, zivīs, maizē, sviestā, margarīnā, olās - izfiltrējot visu vietējo veikalu cenas.
Lūk no šiem dotajiem saskaitāmajiem tad nu es kombinēju brokastis/pusdienas/vakariņas.

Galva kūp.

Nu, lūk piemērs.
Ja ir norīts viss siers un desa, ko ēst brokastīs? Man garšo putras - manna, auzu pārslas, piecgraudu pārslas. Bet pārējie ķēmi to tikai pagaršo, saka, ka nu jā laba, bet neēdīsim. Nu k čortu, neēdiet ar. Nav nekā vienkāršāka (ja par parādiem nav atslēgta elektrība vai vētra nav vadus norāvusi) - cepeškrāsnī vai tosterī apgrauzdē pliku maizi un uzzieķē sviestu. Aiziet, ka nograb. Visi garšīgi paēd.
Ja gribas treknāku variantu (večiem), tad maizi apviļā sakultā olā un cep eļļā. Ar šito var pat pusdienas aizstāt, ja nav laika šmorēt. Ja nav arī olas, tad vienkārši maizi cep eļļā + sāli+ķiploku rupjmaizei var.

Dzeramais - ar ūdeni savārītas kauč kādas ogas. Šorīt bija sauja smiltsērkšķu ogu uz 2 l ūdens + ķirbja šķēle. Savārīju, izberzu caur sietu un piespēru divas lielas karotes medus. Labs! Var arī jāņogas/pīlādžus/zaptes savārīt. Var pielikt piparmētru lapas ([info]antuanetes piparmētras zvērīgi savairojušās), krustnagliņas, muskatriekstu, kanēli, citronu. Oi, un tējas kādas tik nav mēģinātas. Jo sevišķi pret klepu. Izops derot klepiem, pat astmai. Eksperimentējam ar Knīpu pašlaik. Šķiet, ka der.

Pusdienās šodien apcepti vakardienas vārītie kartupeļu un sadriskāta no aizvakardienas pāri palikusī vistas kāja. Pāri palikušos gaļasgabalus es mēdzu sīki sagriezt un "izstiept" mērcē - parastajā miltu mērcē. Sagriežu, apleju ar ūdeni, savāru, piesperu miltus un krejumu un kādu garšvielu.

Vakariņās gan izvirtības - krabju salāti. Sastāvdaļas iepirku, kad bija nauda un nobāzu saldētavā un pieliekamajā - krabju nūjas (tikai Vici ir ēdamas), zaļie zirnīši, kukurūza, varīti rīsi, majonēze un slepenā sastāvdaļa - sinepes vai mārrutki.

Un tā tu cilvēks ieskrienies kombinēdams, un tad vairs nevari pat kafiju "normāli" iedzert. Esmu sākusi dzert ar piparmētru lapām un šokolādes sīrupu (visu kopā).
link7 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]