|
|
Tuesday, July 22nd, 2014
| |
08:10 - idiotu klubiņš
|
Nu kāpēc viņiem tā jādara? Viss sākās ar Kasparu Dimiteru, kura daiļradi iepazinu agrīnajā jaunībā caur Krusta skolas dziesmām, vēlāk, caur brančiem (eh, bija laiki, kad to darījām, nezinot visādus hipsterīgus apzīmējumus un neliekot visu aktuālo informāciju instagramos, tviteros un citos interneta plašumos) draudzenes dārzā klausījāmies par poniju kārumnieku un nedzīvojam Āfrikā, sals nāks un dzelzs, mīlīgas latviešu estrādes dziesmiņas, kuras nomainīja psihā vēršanās pret pilnīgi visu, lielākas labskanības gūšanai izmantojot pat mātes nāvi. Vai "politiķis" Imants Es Iztulkošu Korānu Kalniņš. Nu kas tas ira, koa? Cilvēks ir radījis vācelīti, pilnu skaistām dziesmām. Ceturtā simfonija, Pūt vējiņi fināls, dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem, bet te pēkšņi tulkos Korānu. Uldis Bērziņš to darījis pusi mūža un no oriģinālvalodām, bet mēs, nē, mēs Imant, izmantosim anglisko tulkojumu un pabeigsim visu krietni īsākos termiņos, vai ne? Un tagad Zigmārs Jo Tālāk Jo Trakāk Liepiņš papildina Latvijas Nacionālās operas tāmi ar sadaļu: izīrējam dzimšanas dienas pasākumiem un ballītēm, balonus pūšam uz vietas (operdziedātājiem labas plaušas, ziniet). Labi, gan jau viņa priekšgājējs arī ne bez grēka, bet vismaz PR viņam bija lielisks un labs PR mūsdienās, kā zināms, nosaka visu, līdz bezgalībai un tālāk. Kā lai tagad klausās Lāčplēsi? Kā lai sēd uz sliekšņa pasaciņa? Jo es tā nemāku - nošķirt mūziku no tās radītāja, es neticu, n e t i c u tiem, kas vienlaikus rada ko skaistu, bet atliek nolikt malā ģitāru, sintiņu vai mandolīnu un cilvēks paliek stulbs. Tad jau Lauris Es Skrienu Reiniks ir galvastiesu pārāks par visiem šiem aprēķinātājiem, jo viņš savu stulbumu saglabā nemainīgi, ar mandolīnu vai bez. Tad jau visi, kas miruši ātri, pārdozējot narkotikas un/vai nošaujoties, tikai iegūst, jo gan jau, ka Kurts arī padotos un uzrakstītu, dzīvs būdams, kādu reklāmu koka kolai vai nofilmētos lētā mūziklā (bez tam, daudzi jau viņa sadarbību ar MTV uztvēra kā nodevību). Protams, tie, kas atbalsta teoriju par mākslas darba eksistēšanu neatkarīgi no tā radītāja, man nepiekritīs. Lai.
current music: LLL - Nošaujies
|
|
(21 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, July 19th, 2014
| |
17:41 - uzskatīsim to par 2.0
|
|
| Tuesday, July 1st, 2014
| |
16:41 - un tagad to papīra lapu varētu apēst, lielākam dramatismam
|
|
Saliku plusus un mīnusus. Otro ir krietni vairāk, kas mani it nemaz nepārsteidz.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, June 30th, 2014
| |
16:49 - ja jau, tad jau
|
|
| Wednesday, June 25th, 2014
| |
15:34 - smalkā robeža atgriežas
|
Sakožu zobus, riju asaras un mēģinu izturēt līdz darba dienas beigām. Ceru, ka izdosies, būt nelaimīgai slepeni nav vienkāršs uzdevums.
upd. Pārgāja. Viss pāriet.
current music: Morrissey - World Peace Is None of Your Business
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, June 16th, 2014
| |
23:17 - fun things to make a list of #1
|
|
Izveidoju sarakstu, kurā uzskaitīti cibiņi, ar kuriem gribētu gulēt un kāpēc. Interesanti, ka dominē meitenes, vēl interesantāk, ka nevienu no viņām nezinu dzīvē (t.i. nezinu vispār, kā izskatās, ko dara), tātad spriežu tikai pēc rakstītā cibā un dažas no viņām raksta, ak, cik seksīgi. Es nerunāju par zemas kvalitātes seksuālu sakaru aprakstiem, kādu te pēdējā laikā saradies ne mazums, intelligence is the new sexy. Un vēl asprātība, laba valodas izjūta, bez tās nu nekādi.
|
|
(15 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, June 15th, 2014
| |
23:26 - there is no try
|
Visus šitos "es tevi gribu, BET", "mums tik labi saskan, BET" vai "tu esi ideāla/forša/talantīga, BET" jūs visi varat iebāzt sev dirsā un, jā, tieši dirsā un tieši iebāzt, nebūs te nekādas pašcenzūras, vismaz ne šodien. Pārāk bieži man pēdējā laikā nācies ko tādu dzirdēt un es teikšu tā, ka nedodu par to ne piecus eirocentus (ak dievs, nav iespējams izteikt, cik ļoti man šis vārds riebjas, kad veikalā kasiere to, vēl nepieradusi izrunāt, uzsvērti skaļi pasaka, es tikpat uzsvērti atsaku atpakaļ par santīmiem), vai tiešām kāds domā, ka esmu tik stulba, lai ko tādu nopietni ņemtu vērā? "Do. Or do not. There is no try", teica Joda un es, mazliet (lai neteiktu, ka ļoti) pārfrāzējot, varu vien piebilst, ka ir tikai tas, kas ir šobrīd, bez visādiem BET no mīļotajiem, kolēģiem, priekšniecības, draugiem, visi šie BET, izteiktie un noklusētie, sakniebtās lūpās vai nogurušās acīs ieslēgtie, lai slēpjas aiz katra no tiem tas, ko zinu vai nekad neuzzināšu un negribu zināt, jo es uz šīs pasaules esmu piedzīvojusi pietiekami daudz vasaru, lai zinātu, kā ir tad, kad ir vai nav. Vienkārši ir vai nav un viss, nekādu pārdomu, analīzes, ilgu un cerību, vai, kas vēl sliktāk - ilgu cerību. Jo ne es māku, ne gribu ko tulkot. Vai gaidīt. Sen garām nopūtu, čukstu un pusvārdu laiks, ja kaut kam nav pienācis īstais laiks, lai. Ja kaut kas nokavēts, vēl jo vairāk, lai, lai paliek, nokratām putekļus un turpinām ceļu. "Tu esi pārāk tieša", man nesen teica kāds paziņa, "dzīve ir pārāk īsa", es viņam atbildēju.
current music: tautas dziesmas
|
|
(17 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, June 10th, 2014
| |
23:07 - klausies un neredzi, skaties un nedzirdi
|
|
Ja es organizētu koncertus vai festivālus, tad veidotu loģisko sadalījumu. Nevis tur kādu sūda VIP zonu, par kuru jāpiķo divkārt tik, bet publikas sadalījumu pēc tās uzvedības. Gribi grūstīties un lēkāt, pieskaroties ar savu sviedraini pretīgo miesu citiem? Lūdzu, pērc biļeti šajā zonā. Gribi spiegt un kliegt pēc, pirms un katras dziesmas laikā, kā arī katru reizi, kad mūziķis padzeras vai palūkojas it kā gandrīz tavā virzienā? Lūdzu, šādiem mums paredzēta vieta te. Atšķirība cenu ziņā starp tām un pārējām zonām, kādas vien varat iedomāties, nebūtu (atsevišķā elles zonā jānošķir tie, kas vēlas koncerta laikā pīpēt. Pūst man virsū savus dūmus, pat ja zāles dūmus, tas neko nemaina uz labu UN īpaši karstāks stūrītis paredzēts dzērienu laistītājiem pār citu galvām). Vien stingri norobežojumi un apsargi pieskatītu, lai bļāvēju zonā neieklīst kāds grūstītājs, bet noskaņojuma maiņas gadījumā būtu iespējams pāriet uz citu, krietni piemērotāku publikas daļu. Iegādājoties biļetes, būtu iespējams izvēlēties, kurā zonā esi, attiecīgi tā, kurai vislielākā piekrišana, arī tiek pie lielākās platības. Es personīgi atzīmētos pie tiem, kas normāli stāv un klausās uzstāšanos. Nevis kliedz, acis aizžmieguši, nevis lien pirmajās rindās grūstīties, nevis ceļ gaisā savas rokas, pilnas ar telefoniem, nevis tirinās pie populārākajiem gabaliem, skaļi sarunājoties pārējo laikā. Vienkārši stāv un klausās mūziku kā normāli cilvēki, bet vispār, ja runājam par mūzikas klausīšanos, esmu nedaudz pazaudējusi dzīvo uzstāšanos šarmu. Kur tas slēpjas? Skaņa pat ar vislabāko skaņotāju un piemērotāku telpu ir sūds, salīdzinājumā ar ierakstiem. Vizuāli apskatīt mūziķus? Jā, varbūt. Autogrāfus neviens sen vairs nevāc, šitas atkrīt, patiešām, kāpēc iet uz koncertiem vai apmeklēt festivālus (ja neskaita pašu apmeklēšanu kā sociālu aktu, bet tie jau ir subiemesli, kas nerunā par būtību)?
|
|
(11 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, June 3rd, 2014
| |
13:29 - intereses pēc, vienkārši, lai redzētu, kas notiks
|
|
| |
12:37 - tuvums nepāriet
|
|
Un tad ir tā, kad staipa košļeni, rozā vai dzeltenu, sen jau bez garšas, stiepj un stiepj garumā. Visi vārdi, kurus gribēts pateikt, jau sen kā izbiruši ikdienas darbos un saspringtajos grafikos. Tagad, kad līdzās ir īstais, dzīvais un siltais cilvēks, ne vairs noskaņojuma, ne stāstāmā, bet iekšējais prieks pamazām izaug liels un ir patīkami arī tāpat vien iet līdzās, skatoties, kā cilvēki rosās savos pagalmos, pazib garām savos vakara skrējienos, resnīši ar apņēmību notievēt, slaikie un stiegrainie, kuri aizmirsuši, kā tas ir - nepakļaut savu ķermeni disciplīnai, mazi suņuki un grūtnieces, kas lēni un cienīgi pastaigājas, savus punčus glaudīdamas, izlaisti bērni ar cukurvatēm pilniem vaigiem, pāri visam svaigais meža gaiss, tik tīkams un atvēsinošs. Un tad ir tā, ka reizē gribas izstāstīt visu, visu, bet vienlaikus klusēšana šķiet vienīgā pareizā izvēle, pat ne klusēšana, bet klausīšanās un visi pārpratumi, dusmas, kategoriskie lēmumi šķiet tik muļķīgi, tik lieki, kārtējo reizi apstiprinot, ka visvairāk sāpināt sanāk tos, kuri svarīgi, jo tīkamais vienmēr ir svarīgs un nesāpināms, tam traucē pareizās lietas nepareizā laikā. Vien iekšā sāk gruzdēt vainas sajūta, par nebūšanu līdzās brīžos, kad radās tas tik tikko manāmais sirmums matos, vēlme samīļot un pat neko neteikt, ne aiz žēluma, vienkārši samīļot un viss, pat par spīti tam, ka es varētu būt vienīgais cilvēks, kam tas vajadzīgs. Un tad ir tā, ka atvadās tiek iekļauts viss nepateiktais, sajustais, nodomātais, viss, kas liek aizrauties elpai, jo kļūst skaidrs, ka šī spēle, pat ja apturēta un nekad netiks turpināta, nekad tā arī nav beigusies. Tādas lietas nepāriet.
|
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, May 28th, 2014
| |
01:50 - pusotra stunda x n
|
|
Es domāju, ka vairāk arī nevajag, iepretī tam baram, kas priekš kāda ir labi cilvēki, lai, bet ne man un nebūs arī. Kas izliekas, ka viņiem rūp, kas nekad netiek tālāk par solījumiem, kas liek uz sevi bezgalīgi gaidīt. Iepretī tam visam lai ir viens, vislabākais, visfeinākais draugs, ar kuru var par visu, bez aizturēm, bez bailēm, ak dievs, kā man ir paveicies, ka man ir šāds viens, īsts un vislabākais draugs pasaulē, ar kuru var runāt dienās un naktīs, par seksu un par grāmatām, par dzīves jēgu un vienkārši zirgoties. Kā man ir paveicies.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, May 20th, 2014
| |
21:35 - par to pašu, par ikdienu
|
|
Ak mans dievs, es šodien aptvēru, cik kruta esmu, vienlaikus būdama lielākā lūzere ja ne pasaulē, tad Baltijā noteikti. Nu, labi, man pietiek arī ar Latviju un ja reiz par to runājam, tad Rīgā stabili neviens mani nepārspēs. Tajā kombinācijā nepārspēs, saprotiet, jo atsevišķi krutumā un atsevišķi lūzerīgumā es nekad neiegūšu nevienu pašu medaļu, arī šokolādes nē, pat ja tiesās čehu tiesnesis. Visi pasaules iespējamie krustpunkti satiekas manī un rezultātā man raustās labās acs plakstiņš, bet, lasot par izdegšanas sindroma pazīmēm, sapratu, ka man atbilst pilnīgi visas un vēl tādas psihās novirzes, par kurām neviens skaļi nerunā. Tā es eju cauri savām darba dienām, pilnām ar jauniepazītiem cilvēkiem, no kuriem vairums manī rada spazmas kunģī, jo, ziniet, ja nebijāt pamanījuši, pazemība un sirsnība nav iekļautas mūsdienu sabiedrības TOP 3, visi tādi ģēniji un tādas individualitātes, ka nav ko dirst pasūtīt, tikai pēc laika atliek vien piefiksēt, ko netīšām sanācis paņemt sev līdzi no katra. Ne jau burtiski, ne materiālā nozīmē, es runāju par mantu, ko rūsa un kodes nemaitā. Sauciet to par pieredzi, ja vēlaties, bet man nepatīk redzēt, kā mainos.
|
|
(8 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, May 16th, 2014
| |
14:53 - ja es gribētu sacerēt dziesmu, tā sāktos šādi
|
|
| Tuesday, May 6th, 2014
| |
11:11 - es gribu būt piecītis
|
|
Bet kā jūs tiekat galā ar faktu, ka ir cilvēki, kuriem nepatīkat? Varbūt esmu pārāk egocentriska un iedomīga, bet mani šādas situācijas katru reizi traumē līdz tālākajiem sirds nostūriem.
|
|
(41 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, April 17th, 2014
| |
17:09 - acis darba izbijās, rokas darba izbijās un viss ir viens liels izbijās
|
|
Kā jūs tiekat galā ar nenormālu stresa sajūtu, kad tikko beigusies liela slodze ar vēl lielāku atbildību vairāku dienu garumā? Es nesaprotu, kas man jādara, lai pārstātu trīcēt rokas un atgrieztos normāls miegs.
|
|
(14 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, April 13th, 2014
| |
21:33
|
|
| Tuesday, April 8th, 2014
| |
21:27 - iesniegums noformējams trīs darba dienu laikā
|
Ēēm, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) mazeltov, šitā un nebrīdinot? Nu, nu, tā nedrīkst gaist no cibas ārēm. Vispār, tie, kurus es te lasu, arī nepiedraugotie: kategoriski, principiāli un strikti, noteikti, nepārprotami tieši, vīrs un vārds, gočpendel, aizliedzu jums pazust!:) Ja plānojat dzēsties ārā, lūdzu, iesniegumiņu ar zīmogiem un parakstiem!
|
|
(31 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, April 7th, 2014
| |
19:34 - iebāz savu dzēšgumiju sev... kabatā
|
|
Viņš skatījās man visu laiku acīs, smaidīja un dažādos veidos mēģināja pieskarties. Te padodot pildspalvu, te spraucoties garām šaurā telpā tā vietā, lai vienkārši pagaidītu, kamēr izeju no tās ārā, te parādot, kā "jādara pareizi" (dajebkas) un viss, par ko spēju domāt, aprakstāms aptuveni šādi: Bļe, kur tu biji pirms diviem gadiem aptuveni, koa? Kad es biju viena, kad biju tik atvērta attiecībām, kad iekšēji agonēju vecās pieredzes priekšā, kad rūpējos par sevi divtik vairāk, raustot spalvas vēl rūpīgāk nekā vistu plūcēji jautro vistu fabrikā Ķekavā un ne nedēļu neiztiekot bez manikīra, kad kurpes pirku biežāk nekā maizi? Vai tiešām vīriešu prātos darbojas kāds aizņemtu sieviešu radars, tingi ding, iedegas sarkanā lampiņa uuuuun sākam lenkšanu, mērķis noteikts? Bet ja sieviete ir viena, tad nē, tad paldies, man te jāsteidzas, gludeklis palika neizslēgts, sunim angīna un rītdien laikam pārceļos uz Alūksni, ardievu. Kas te motivē, apziņa, ka gribas pārspēt citu tēviņu, kļūt par alfu? Varbūt vīrietim ir tā, ka ja lieto cits, tātad viss kārtībā, laba prece. Turklāt prece šinī gadījumā pat dažreiz atļaujas iet uz darbu ar minimālo meikapu, jo viņas sirsniņš pacēlis viņas pašapziņu nebijušos augstumos ar komplimentu komplimentiem, tātad varam ietaupīt uz kosmētikas rēķina. Džeki taču konsultējas ar saviem draugiem par jaunu gadžetu iegādi, aizņemta sieviete šinī gadījumā būtu laba izvēle pēc noklusējuma? Un sieviešu žurnāli vēl cenšas iestāstīt, ka sievietes ir neloģiskas, ja, sievietes! Viss, eju vārīt zupu, šito man nesaprast.
|
|
(9 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, April 6th, 2014
| |
23:43 - interesanti
|
|
Ja es ieliktu komūnā dziivo_te (vai kā nu viņu precīzi sauca) sludinājumu par to, ka meklēju cilvēkus, ar kuriem kopā apdzīvot lielu, vismaz piecistabu plašu dzīvokli un vienīgā prasība līdzās regulārai komunālo maksājumu veikšanai, būtu tas, ka potenciālajiem dzīvokļa biedriem jābūt seksuāli atraisītiem, lai visi gulētu ar visiem (tādās kombinācijās, kādas vien jūsu pornofilmu vai dzīves pieredzes rūdītais prāts atļauj iztēloties), cik cilvēku atsauktos? Redzēju šādu dzīvokli sapnī un man patika tur būt, tajā sapnī.
|
|
(33 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, March 30th, 2014
| |
23:59 - smells like sh*** pop spirit
|
|
Kāds velns mani dīdīja šovakar noskatīties apaļvaidzīša un wannabe tīņu elka Lauris Skrienu Reiniks vadītā šova "Izklausies redzēts" epizodi ar Ralfu Visas Tīņu Meitenes Grib No Tevis Bērnu Eilandu nezinu, bet zinu, ka mani tracina šādu populāro slāņu attieksme pret andergraundu. Paņēmuši Nirvanas "Smells like teen spirit" un tad nu cilā kā pilsētas mamzele slapju grīdaslupatu. Pārāk depresīvi. Netīrs dziedājums. Kurts Kobeins nav gājis pie vokālajiem pedagogiem. Lieliski, varēja vēl paprasīt, lai tie džeki pirms grupas dibināšanas absolvē Drēzdenes Mūzikas akadēmiju un divus gadus praktizē Londonas simfoniskajā orķestrī. Latvijas mūziķi, vismaz tie, kas figurē šādos šovos vispār nedrīksētu vērt vaļā mutes par tīru, netīru, pareizu vai nepareizu dziedāšanu, jo lielākā daļa no viņiem ir piedzimuši kā koru dalībnieki, proti, priekš Dziesmu Svētkiem būs ok, bet uz solo nevajadzētu spiest. Mani nepamet sajūta, ka tie, kuri joko par šāda veida mūziku, ir ļoti sekli cilvēki un te nav runa par to, ka visiem vajadzētu krist depresijā, šņaukt un staigāt netīriem matiem, lai apliecinātu savu dvēselisko dziļumu, vienkārši nevajag no oriģinālā grunge prasīt popšņas trafaretus. Tāpat kā nevajag Ralfucim uzmaukt galvā kollija parūku un teikt, ka viņš ir Kurts Kobeins. Vienkārši nevajag un viss.
|
|
(19 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|
