|
Thursday, March 27th, 2014
|
22:26 - such results. wow. much learn
|
|
15:20 - from grumpī to hapī. aptauja
|
Mainīt vai nemainīt manu profila bildi no jums mīļā (ha hā) grumpī kaķa uz šo?
current mood: verī gūd and šainī
|
(13 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, March 26th, 2014
|
16:12 - labi II
|
Labi, izskatās, ka vienīgais veids, kā dabūt šeit komentārus, ir veikt ierakstu par savu nāvi un to, kā tas izmainīja manu dzīvi. Vai anālo seksu, tas vismaz piesaista anonīmos onanētājus. Vai ēdienu, tas šobrīd ir mūsu fetišs, pašcepti cepumiņi un sacepumiņi. Kā pēdējā iespēja, protams, vienmēr ir palikt stāvoklī un pārvērst tikko_pamodos par tuop_mazulis.
|
(50 comments | ir ko piebilst)
|
|
15:38 - labi
|
Labi, pieņemsim, ka man nevajag pievērst uzmanību sajūtām, emocijām, vislabāk tās vispār ignorēt, paļaujoties tikai uz vēso racionalitāti (it kā es būtu uz to spējīga, ha). Labi, varbūt es par daudz gribu, iespējams, ka man vienkārši jāpieņem, ka šobrīd es labi sēju, stādu un gaidu, kamēr būs rezultāts, būs augļi, pieņemsim, ka viss notiek uz labu un labi, ka vispār ir iespēja ko darīt. Labi, šobrīd esmu pazaudējusi to cēlo un skaisto motivāciju, ar kādu darbojos pirms četriem gadiem, labi, nu lai tā būtu, pieņemsim, ka man jāmēģina būt pacietīgākai, izturīgākai, domāt par īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumiem, labi. Labi, es saku, labi, labi, nu labi, būs labi, man stāsta, es atbildu, nu ja, ka labi, bet labi, kad būs tas labi, kad būs labi tagad, kad es redzēšu tos rezultātus, ja labi ir rītdien, bet nekad šodien.
current music: Ideal Standard - Sūdi
|
(ir ko piebilst)
|
|
00:31 - nu taču
|
Es tikko kā astoņos pārnācu mājās un pēc desmit minūtēm pulkstenis rāda pusviens.
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, March 25th, 2014
|
16:49 - meh
|
| Friday, March 21st, 2014
|
01:46 - trīram kaut kas te nav tīrs
|
Ja kaut kas mani visvairāk kaitina "Nimfomānē" (un citos mākslas darbos, kas pievēršas seksam ne tikai skaistās soft porn tradīcijās), tad tā ir dīvainā attieksme pret anālo seksu, precīzāk sakot, pret tādām ainām, kurās tiek attēlota pirmā anālā seksa pieredze un vēl jo vairāk, kur šāda pieredze iegūta mazliet brutālā veidā. Es skatos un nespēju atrast vārdus, kas spētu izteikt manu sašutumu. Ja reiz tu esi režisors, kurš nolēmis savā filmā iekļaut šādu epizodi un pats nekad neesi ar anālo seksu nodarbojies vai arī esi to darījis ar ļoti pieredzējušām sievietēm, tad vismaz pieaicini konsultantu. Piemēram, mani, es patiešām priecātos kļūt par Trīra Ritu Lasmani, jo, nu nevajag bojāt kopumā pārdomas raisošu filmu ar lētiem skatiem, kuros meitenēm tiek agresīvi laupīta anālā nevainība un viņas ne aci nepamirkšķina, tik vien kā mazliet skaļāk ievaidas. Ok, varbūt tam džekam ir loceklis pirksta izmērā, tas daudzko izskaidrotu, bet negribētos tik ļauni domāt par smuku aktieru atveidotiem tēliem. Un nevajag man stāstīt, ka tik vienkārši iespējams ievadīt stingru, pulsējošu, neieslidinātu locekli, jo te ir divi varianti: a) anālajam seksam meitene tiek sagatavota (kas filmā netiek darīts) un process ir pakāpenisks, lēns, attiecīgi viņai nav ne jābļauj, ne kā citādi jācieš; b) viss notiek ātri, straujiem grūdieniem, tas nevar neradīt sāpes un attiecīgu reakciju, lai vai cik meitene nejustos atbrīvota. Tāda varianta c), kurā viss notiek ātri un klusām, vienkārši nav. Vismaz ne tajos apstākļos, kādos Trīrs ieliek savas filmas tēlus un te nu man kļūst skumji, jo talantīgs režisors parāda amatierismu tur, kur tam pat nevajadzētu būt.
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, March 20th, 2014
|
19:38 - laime nokavēja autobusu
|
Varētu jau ko ierakstīti, bet vai ta' ir vērts? Nē, lol, nau vērc, kā reiz izteikušies interneta klasiķi un Jānis Rainis galvā spainis ar savu mīlestību (nē, nu, nopietni, sto gram kultūras kā sacepušies, nu ko var ņemties, vajag kādam Raini kultūras galvaspilsētas gadā vai nevajag, lai neteiktu, ka nevaig, kā daudzi mani kolēgas ar augtstāko raksta) var iet ieskrieties, jo laimes dienā (ja varam uzticēties mazeltov) es, ievērojot skaistākās tradīcijas, jutos tik nelaimīga, nu TIK nelaimīga, ka tikai nopirkt maisu (burtiski) ar biezpiena sieriņiem un visus egoistiski norīt, lasot par to, cik nelaimīgi jūtaties jūs, nu, kas uz tizlu randiņu bijis, kas tizluma dēļ pārsitis galvu, kas tizlojas un nevar labu mašīnu nopirkt, sūdu būšana. Kāpēc nelaimīga, kāds pajautās jau nu nē, bet es pati uzdošu šo jautājumu, o, kōdēļ, kōdēļ tādas emocijas parastā pavasara dienā? Visdrīzāk tāpēc, ka stulba, tāpat kā tie, kas atceļ viesnīcu rezervācijas Latvijas nedrošuma dēļ un vispār jūs man ar savu Ukrainu jau sēžat aknās, nē, ne jūs, bet jūs, tie, kas pilnu internetu piespamojuši ar saviem aktīvajiem viedokļiem, nu, bļe, brauciet uz turieni, stāviet tajās barikādēs, citādi tukša salmu kulšana vien sanāk un es vēl sevi nocenzēju, ja kas. Skatos tagad netā novilkto Nimfomāni, abas daļas uz lielā ekrāna pie vīrieša mājās un tā filma būs vai nu ģeniāla, vai arī ģeniāls sūds. Pagaidām nevaru saprast, pagaidām viss miglā tīts.
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, March 14th, 2014
|
18:37 - cтатистика — это наука, она не терпит приблизительности...
|
Man ir neizsakāmi žēl, ka savā piselīgajā dzīves posmā neesmu veikusi pierakstus. Tādus, kādi bērnībā dabaszinību stundu vajadzībām tika veikti rūtiņu kladēs par laikapstākļiem. 14. marts, saulains, neliels vējš. Dienas otrajā pusē kļuva mazliet vēsāks, kokiem pumpuri vēl nav redzami, gājputni 0. Kaut kā tā. Es taču būtu varējusi pierakstīt glītā kladē, ne obligāti rūtiņu, katru vīrieti un sievieti, ar kuriem iepazinu to, par ko mums pamatskolā stāstīja bioloģijas skolotāja un skolas medmāsiņa, veicot paraugdemonstrējumus uz banāna. Aprakstīt banānu (metafora, ja) garumu, fetišus, smieklīgās epizodes, pārdomas. Varbūt pat taisīt selfijus ar visiem banāniem un pēc tam mani publicētu delfi.lv izklaide, jo tur taču ir īstā vieta visādām dīvainām un trash tipa ziņām. Latviete visā pasaulē gūst atpazīstamību ar neparastu selfiju sēriju, gara acīm jau skatu ziņu virsrakstus un skaitu retvītu tūkstošus. Bet nekā, vilciens aizgājis, divreiz vienā upē neiekāpsi un šajā upē es nemaz negribētu otrreiz iekāpt, pat ja piedāvātu. Lai gan mākslas vārdā... Un vispār, ja es savai ikdienai pieietu ar daudz lielāku rūpību, uzskaitot visu, kas noticis, skaitot maltītes, sarunas, filmas, seksu, redzētos cilvēkus ar defektiem, izdzertās kafijas tasītes, dzirdētos svilpienus, oranžus busiņus vai garmatainus vīriešus un īsmatainas sievietes, apēstās sviestmaizes un ko tik vēl nē. Ko vēl?
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
|
02:22 - es paspēju izlasīt to, ko tu rakstīji, bet nevienam neteikšu
|
| Thursday, March 13th, 2014
|
18:04 - vai vīnogas ir skābas
|
Ja reiz es to tik ļoti nevēlējos, tad kāda velna pēc man sāp sirsniņa par to, ka man tā nav? Ja reiz es ar prātu saprotu, ka šoreiz nedabūt bija lielākais ieguvums, kādēļ es jūtos kā lielākā zaudētāja? Ja reiz prieks satikt ir nepietiekams, kādēļ tik ļoti netīkama atvadīšanās? Vai tiešām es esmu mazais bērns, kas grib visas pasaules spēļmantiņas, tikai ne tās, kas viņam jau ir?
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, January 20th, 2014
|
17:35 - urbānā vilšanās
|
Es domāju, ka caur žalūzijām spoži spīd mēness, bet tas bija tikai pretējās mājas gaišais logs.
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, December 2nd, 2013
|
20:13 - the cow goes shazzu
|
| Friday, November 22nd, 2013
|
01:27 - par visu padomāts
|
Šausmīgi apraudājos par lielveikala traģēdiju. Par visiem mājās nepārnākušajiem ar iepirkuma maisiņiem un tiem, kas viņus nesagaidīja.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, November 21st, 2013
|
23:57 - senā ciba
|
| Friday, September 13th, 2013
|
11:35 - good night, and good luck
|
| Monday, January 7th, 2013
|
16:25 - nāk laimīgs jaunais gads
|
Domāju par to, vai mani pārņēmusi melanholija, šī liegā un mānīgā sajūta, ka nav tik traki, lai mirtu un nekad nebūs tik labi, lai dzīvotu.
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|