trīram kaut kas te nav tīrs
Ja kaut kas mani visvairāk kaitina "Nimfomānē" (un citos mākslas darbos, kas pievēršas seksam ne tikai skaistās soft porn tradīcijās), tad tā ir dīvainā attieksme pret anālo seksu, precīzāk sakot, pret tādām ainām, kurās tiek attēlota pirmā anālā seksa pieredze un vēl jo vairāk, kur šāda pieredze iegūta mazliet brutālā veidā. Es skatos un nespēju atrast vārdus, kas spētu izteikt manu sašutumu. Ja reiz tu esi režisors, kurš nolēmis savā filmā iekļaut šādu epizodi un pats nekad neesi ar anālo seksu nodarbojies vai arī esi to darījis ar ļoti pieredzējušām sievietēm, tad vismaz pieaicini konsultantu. Piemēram, mani, es patiešām priecātos kļūt par Trīra Ritu Lasmani, jo, nu nevajag bojāt kopumā pārdomas raisošu filmu ar lētiem skatiem, kuros meitenēm tiek agresīvi laupīta anālā nevainība un viņas ne aci nepamirkšķina, tik vien kā mazliet skaļāk ievaidas. Ok, varbūt tam džekam ir loceklis pirksta izmērā, tas daudzko izskaidrotu, bet negribētos tik ļauni domāt par smuku aktieru atveidotiem tēliem. Un nevajag man stāstīt, ka tik vienkārši iespējams ievadīt stingru, pulsējošu, neieslidinātu locekli, jo te ir divi varianti: a) anālajam seksam meitene tiek sagatavota (kas filmā netiek darīts) un process ir pakāpenisks, lēns, attiecīgi viņai nav ne jābļauj, ne kā citādi jācieš; b) viss notiek ātri, straujiem grūdieniem, tas nevar neradīt sāpes un attiecīgu reakciju, lai vai cik meitene nejustos atbrīvota. Tāda varianta c), kurā viss notiek ātri un klusām, vienkārši nav. Vismaz ne tajos apstākļos, kādos Trīrs ieliek savas filmas tēlus un te nu man kļūst skumji, jo talantīgs režisors parāda amatierismu tur, kur tam pat nevajadzētu būt.