tikko_pamodos ([info]tikko_pamodos) rakstīja,
@ 2015-08-12 09:46:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
nu es zinu
Kā tas ir, kārtējo reizi pamosties blakus cilvēkam, kas mani negrib. Vienu lietu gan nesaprotu, ko nozīmē šie mainīgie noskaņojumi, jo vienu dienu šis vīrietis spēj būt līdz nelabumam gādīgs, lai jau nākamajā nogalinoši klusētu. Katra diena kā pēdējā, varbūt pat jau šodien mūsu attiecības būs pagātne. Vīrieši, jūs paši vispār saprotat, ko darāt?

upd. Nepagāja ne astoņas stundas, lai kāds izdomātu atsūtīt jauku īsziņu. Varbūt man jāsāk veidot kāds uzvedības grafiks un pēc tam tas jāsalīdzina ar mēness fāzēm, sporta rezultātiem vai laika apstākļu maiņām? Šajā visā taču jābūt kādam ritmam, es neticu, ka ritma nav.

upd2. Nē, vēl mazliet un es nojūgšos. Tagad vakarā atkal sākas teātris no jauna. Pateicu, ka varu doties pie sevis, nē, liek manīt, lai es palieku. Prombūtnē jau kādu grūti ignorēt, tā jau ir.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]liljabrik
2015-08-12 13:00 (saite)
emocionālās distancētības brīži kopdzīvē ir normāli.

bet, protams, ir arī cilvēki, kam ir sistēmiskas problēmas ar inimitāti, bioloģiskas bailes no tuvības, es esmu to vidū, manī vienkārši dažkārt rodas siena pret otru cilvēku, ko es nespēju šķērsot ar savu prātu un gribu, jūtos kā sastingusi. tās ir ciešanas ne tikai otram, bet arī pašam. un lielākā daļa vīriešu protams smīkņā par psiholoģiju un nespēj paskaidrot ko jūt ne sev, ne otram.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?