man ciba patīk. lielākā daļa cibiņu, kas satikti, atbilst savās cibās starp rindiņām slēptajiem aprakstiem. un tie, kas neatbilst un dirš un slēpjas, tie jau atbirst paši no sevis. esmu naiva un kaut kā automātiski gribu ticēt un mīlēt, un to arī daru. protams, ka cibiņi ir dažādi, kas ir skaisti, bet ir mums visiem kaut kāds vienojošais maģiskais elements, kaut kāda sava iekšējā sazvērestība, kas mūs padara par savējiem, kad tiekamies. esmu satikusi veselu gūzmu visādu cibiņu un šī sajūta nu jau noslīpējusies diezgan skaidra. vai varbūt man veicas, es nezinu.