Viss reizē ir un nav tik sarežģīti. No visiem, ko es cibā lasu un mīlu,un kam esmu uzticējusis savos ļoti grūtajos laikos, kad rakstīju vēl ar citu vārdu, tikai daži ir kļuvuši par labiem draugiem, daži par paziņām, ar kuriem dažkārt sarīko vakariņas, cti atkal par tādiem paziņām, ar ko sveicinies un dažkārt satiecies ballītēs,ko rīko tie iepriekšējie, pirmie vai otrie. Bet par SVARĪGO nerunā. Parasti ne, Un, galu galā, aprod, un ir labi, ka ir tādi paziņas, kas ir vairāk kā paziņas, jo jūs viens par otru zināt, un tādi draugi, kas ar šo zināšanu ļoti atšķiras no kaut kur reālajā dzīvē iegūtiem draugiem.
Bet vispār - lielie cibas atklātības laiki ir sen garām, man liekas.