kāpēc nevajag lasīt ziņu komentārus
Ja kādam izdodas tā viegli, pa virsu, lai. Nekad neesmu to mācējusi un arī šobrīd iestiegu pie ziņām par Krieviju, uz kurām mani draugi liek atsauces visās malās. Vabūt viņiem izdodas tā viegli, izlasīt, pašausmināties, pasmieties, asprātīgi pakomentēt, pēc tam uz papēža apgriezties un domas jau citā virzienā. Es tā nemāku, es lasu un man ir bail. Nevis tā mazliet, bet ļoti bail, jo es nezinu, kā rīkoties, ja turpināsies skolas vēstures stundās iepazītie scenāriju koveri mūsdienu versijā. Jo vēsture neatkārtojas, jā, bet cilvēku nežēlība gan un visvairāk bail par to, ka es varētu izrādīties nežēlīgo pusē. No tiem, kas nodod. Viegli domāt par ideāliem neitrālos apstākļos, kad kruasāni brokastīs un svaigas mellenes veikalā, kad iegribas. Kad dažbrīd vakari pēc darba dienas tik harmoniski kā krāsainos seriālos vai žurnālā Deko. Kad neviens neprasa nodot, kad mīļie drošībā un regulārā alga nav atkarīga no nostučīto kolēģu skaita. Man ir bail, ka es izvēlētos sadarboties, viltīgi pakļautos apstākļiem, uzvilktu prātā to ādas mēteli un vēl nagulaku pieskaņotu, lai izdzīvotu. Man ir ļoti bail kļūt par kara paaudzi, kuras pilsētā tu jebkurā brīdī vari kļūt par nepareizo vai mirušo.