Palasi komentārus pie super raksta, nav tas nekas pats par sevi saprotams: "Piemērs, mūzikālais pasākums Piens Fest Ziemeļblāzmā, principiāli orientēts uz ģimenēm. Taču tajā notika arī Vestarda Šimkus solo koncerts. Pirms koncerta makslinieks īpaši visus palūdza izslēgt telefonus un arī izturēties klusu - programmā bija ļoti sarežģīti gabali, kas no viņa prasot lielas koncetrēšanās spējas. Ko es pamanīju pirmajās 5 minūtēs un pamanīja arī visa zāle - zāles stūrī sāka raudāt zīdainis. Uzsveru - zīdainis, vēl nestaigājošs, nerunājošs. Ļoti drīz viņam pievienojās vēl divi tādi - arī zīdaiņi, ne vēl bērni. Kādas divdesmit minūtes visas trīs māmiņas visu laiku kādu no viņiem kušināja, kamēr pēc kāda, acīm redzot sabiedrību neiekļaujošām un neiecietīgām piezīmēm, devās no koncerta projām. Jautājums - ko zīdainis sapratīs no Šimkus mūzikas? Vai mums šādās situācijā ir jābūt tolerantiem? Jāiekļauj zīdainis māksla baudīšanā? Un šādas situācijas esmu piedzīvojusi bieži, bez jebkādiem stereotipiem. Problēma nav bērnos, problēma ir vecākos kas nesaprot - ka nē, pilnīgi visi pasākumi un vietas nav bērniem piemēroti. Problēma vecākos, kas domā, ka viņiem ar bērniem ir tiesības visur piedalīties un atrasties - pat tad ja bērns to acīmredzami nevēlas vai nespēj sava vecuma vai tempermenta dēļ."