nu, labi, man gan šķiet, ka šī diskusija jau ir aizgājusi galējībās, jo ir jau pilnīgi skaidrs, ka ir visādas robežas arī bērnu rīcībai. mans bērns nav ne raudājis, ne bļaustījies, ne kādu raustījis, bet nu es pilnīgi spēju iedomāties situācijas, kad vecāks jau tā jūtas sūdīgi, jo tas sīcis bļauj (un, iespējams, ir bļāvis jau cauru nakti pirms tam), un tu gribi vienkārši paēst ātri kafūzī un mukt prom, un tad citi sāk pārmetoši skatīties, un sīkais no vecāku satraukuma uzvelkas vēl vairāk. ai, nu.. kad bēbis bija mazs, es vienkārši negāju uz kafūžiem, jo man bija bail tieši no tā, ka kāds dusmīgi paskatīsies, bet tagad es nesaprotu, kā vārdā esmu sevi ierobežojusi un ēdusi mājās roltonu.