lūk, tā nav taisnība. es sava bērna klaigas uztveru DAUDZ asāk kā citu bērnu klaigas. man ir grūti izturēt gan to, ka cieš mans bērns, gan to, ka bērna dēļ cieš citi, kas padara bērna kliegšanu publiskā vietā ļoti tuvinātu ellei.
bet. reizēm labākais ko darīt bērna labā ir ļaut viņam kliegt. tieši no audzināšanas aspekta. (kam es, atkārtošos, esmu par vāju un parasti, ja vien runa nav par "uz ielas", viņu savācu un aiznesu prom)