es izlasīju. gan to vietu, kur apgalvo, ka bērnam netika dots ēst (ko Tu NEVARI zināt) un arī tās gan arī to, ka ja vecāks ļauj bērnam kliegt, viņam ir vai nu vienalga, vai viņš priecājas par citu spīdzināšanu (kas nav taisnība, reizēm tas ir vienīgais normālais veids reaģēt uz bērna psihu. šeit gan jāsaka, ka es histēriski bļaujošu uzreiz stiepju prom ja vien varu, bet ne par to), un arī to vietu, kur apgalvo ka vecākiem ar bērniem nav ko darīt kafejnīcās, nerunājot par koncertiem (un es zinu vairākus mazus bērnus kas perfekti uzvedas koncertos, diemžēl mans nav no tiem, bet tādēļ arī nekad uz koncertiem viņu nevedu :D).
un nē, tas nav par to kā gauži darījuši manam bēbītim, mans bērns retu reizi aiziet uz restorānu un tur tiek darīts VISS, lai viņa netraucētu citiem.
bet es esmu bijusi autobusā, no kura nedrīkstu izkāpt, kurā mans bērns (viņas atmiņu pēc) ir pirmo reiz un nesaprot, kādēļ nevar skraidīt, tādēļ kliedz, jo nav pat divus gadus vecs un savādāk neprot izteikt savas emocijas. un šajā autobusā ir atradusies laipna dvēsele, kas paziņo (to pašu, ko būtu padomājuši daudzi šeit diskusijās esošie), ka esmu sūdīga māte, jo normālām mātēm bērni kekliedz.
un tā NAV taisnība. visi bērni kliedz. VISI. un tas ir pilnīgi normāli. (kas atkal nenozīmē, ka vecākiem jāļauj šiem bērniem kliegt, es neesmu par traucēšanu, bet reizēm tev kā vecākam tiešām nav izvēles)