Tu vispār izlasīji, ko es rakstīju? Manos piemēros nebija runa par vientuļajiem vecākiem un arī māte sporta klubā neizskatījās izmisusi. Visu cieņu Tev par bērna audzināšanu, es to visu atbalstu un kā vēl, mana māsa ar visiem viņas trim sīkajiem to apliecinās, o, kā es atbalstu, saņemos, kāpju sev regulāri pāri. Bet visam ir robežas, arī tam, cik ļoti citi cilvēki drīkst lauzties iekšā manā dzīvē un manā nogurumā ar savu pieņemto lēmumu sekām. Jo bieži vien runa ir par izlutinātiem bērniem, ne dzīves smagumu. Tāpēc nevajag mani šajā stāstā pārvērst par ļauno raganu, ok?