cilvēkiem daudz kas var besīt, piemēram, pārāk atklāti apģērbušās sievietes pie blakus galdiņa, tupas sarunas, kuras nevar nedzirdēt pie otra galdiņa, iereibuši onkuļi, kuri zvārojas un kniebj dibenos, neviesmīlīgs viesmīlis, nedagatavota pārtika un sūdīgi izmazgāts galdauts u.t.t., u.tjp. besīt var arī ļoti daudz tādu lietu, kuras citi pat nevar iedomāties, ka var besīt. Aizliedzot, ierobežojot, nosodot situācija neuzlabojas, tā kļūst tikai sliktāka. Vecāki var būt noguruši, varbūt pat vientuļie vecāki, kuriem nav citu iespēju. Nosodīt, ka cilvēks ir noguris? ka cilvēks ir vientuļš vecāks, kas netiek ar visu galā? Ierosināt netikt pie bēriem? Varbūt pamēģini atbalstīt un palīdzēt un redzēsi, kā lietas mainās uz labo pusi?
Vienīgais iemesls, kāpēc "ieciklējos" uz šo tēmu ir, ka šķiet besīgi dzirdēt šādas naidpilnas lietas no cilvēkiem, kuri visdrīzākais paši nav nākuši no mēģenes jau gatavi, pieauguši 30 gadnieki.
bet tādā ziņā rādīšu piemēru - nevis gruzīšu tevi par rakstītā formu un saturu (tavs bloks, tomēr, vai ne?), bet pati aizvākšos uz kādu citu vietiņu. et voila, promlem solved!