17. septembris, kāda sporta studija Rīgā. Māte paņēmusi līdzi uz nodarbībām savu sīko, gadi četri, pieci. Sīkais noguris, īgns, skraida pa visu ģērbtuvi, blenž uz pārējām ģērbtuvē esošajām sievietēm, izmētā mātes mantas. Mātes reakcija nekāda, it kā viņa tur nebūtu. Niķošanās pieaug spēkā ar katru minūti, rezultējoties niķīgā robežu pārbaudīšanā. No sākuma viņš knukstēja, pēc tam lika saprast, ka grib mājās, noslēgumā sākot maurēt. Māte ar saviem Kušššššššššš'Kššššššš, nu Kuššššš Kuššš neko diži nepalīdzēja. Paldies dievam, nebijām vienā zālē, kas notika otras nodarbības laikā, baidos pat domāt.