man kaut kā drīzāk radies priekšstats, ka ir zināma to viņu daļa (iespējams, Latvijā tādu vai citādu apstākļu dēļ izteiktāka - bet varbūt pat nē, nezinu, aptaujas neesmu veicis), kam seksīga novecošana vairāk saistās nevis ar dirnēšanu uz lieveņa, mutējot chivas regal un pall mall (nevar taču būt, ka tam pall mall, kas pie mums nopērkams, ir īpaši daudz kopīga ar to, par ko Vonnegūts un Kings jūsminājušies), bet svinīgu apziņu, ka viņi tagad ir sabiedriski nozīmīgas personas. kam, attiecīgi, uz pēdām jau min paškritikas pakāpeniska nomiršana un savu apsvērumu vissvarīga izcelšana. tas otrais ir baigi svarīgs, jo, cik nu es tā skatos, arī tādiem personiski pazīstamiem un cienītiem cilvēkiem pa lielam tomēr mēdz piemist viens otrs "nu, iztulkoju korānu, ko piepisies" momentiņš, tikai, tā kā viņi par to neuzstājas no tribīnēm un ar "klanies, tauta" akcentiņu (vai ne, Zigmār), tas tik ļoti necērt acīs. nu, un ausīs.