man sķiet, Imants Es Iztulkošu Korānu Kalniņš un tāc kā Dimiters Es Mīlu Krievu Popus Kaspars - tie vienkārši ir jānodala kā cilvēki, pusi dzīves bija viens, bet pēc tam kāds nomainīja - un ir otrs. "tas" cilvēks, tas pagātnē klausītais un mīlētais, vienkārši ir miris. un to mirušo var turpināt mīlēt.

lūk,ar Zigmāru Liepiņu ir sarežģītāk - atrast,kurā vietā to robežliniju lai īsti velk. patikt man viņš nekad nav paticis, bet kaut kādi agrīnie darbi jau bija tīri nekas.