vēl viena lieta, varbūt ne tik svarīga, bet kas arī, manuprāt, spēlē lomu šādās situācijās, ko, šķiet, neviens nav minējis komentāros pagaidām, ir tāds kā mītiskais stāsts, kas klejo sabiedrības apziņā, par to "the one", pie kura(s) atgriesties, kas "sagaidīs", neraugoties ne uz ko - un tas parādās ne tikai tādos dramatiskos pēra ginta formāta stāstos, bet paskaties kaut vai uz kulta seriālu sex and the city, visas viņas atgriežās pie vīrieša, ar kuru ir kādā brīdī uz ilgāku vai mazāk ilgu laiku izšķīrušās. un reizēm šķiet, ka daļā cilvēku attīstījies kaut kāds tāds absurds priekšstats, ka to var/vajag pārbaudīt, tb, ja jau ir tik labi, jāpaskatās, vai citur nav vēl labāk, jo, ja būs īstā/īstais, tad tāpat gaidīs/paņems atpakaļ.