Nr.2. Par atklāsmi, kas piemeklē darba tualetē
Ilgi mēģināju atrast piemērotu apzīmējumu manai līdz šim gūtajai attiecību pieredzei. Kategorizēt es gribēju, analizēt, saprast un iegrāmatot, jo to, kas saprasts, mēs spējam pieņemt un nolikt malā. Un tad tas mani piemeklēja. Tā, ja gribam būt precīzi. Atklāsme, ka esmu lidosta! Dzelzceļa stacija esmu un autoosta vienā personā! Osta, bļe! Pagaidu variants, iespēja nokļūt no punkta ā uz punktu bē. Visi, pilnīgi visi līdzšinējie vīrieši, ar kuriem savus palagus esmu dalījusi ilgāk par vienu gadu, pēc manis ir vai nu apprecējušies, vai nu jau vairākus gadus dzīvo kopā ar vienu sievieti (kas neesmu es), vai miruši. Tikai stabili un pamatīgi lēmumi, kamēr es viņus saņemu pārdomu pilnus, apjukušus, pārmaiņu laikā, krustcelēs stāvošus (stāvēšanai kā tādai, protams, nav ne vainas), uzklausu, saprotu, palīdzu. Bet ne jau tā, ka vazājos rinķī un savācu šādus eksemplārus kā pamestus kaķēnus pa vārtrūmēm, nebūt nē. Tie ir bijuši veiksmīgie un uzņēmīgie. Ārēji veiksmīgie un uzņēmīgie. Apsveru iespēju ierīkot pansiju "Pie tikko_pamodos", kur šādi dzīves grūtdieņi, ārēji būdami pievilcīgi un pārliecinoši, spētu rast mieru, sevi, aplaizīt savas brūces, iemācīties nodarboties ar seksu un doties tālāk. Kādai taču būs jānomaina Rita Lasmane Latvijas seksa dīvas krēslā. Nodrukāšu vizītkartes ar uzrakstu Dr. Pis. vai reģistrēšu Latvijas profesiju klasifikatorā jaunu profesiju. Pisoloģe, lai tad vismaz saņemtu naudu par to, ka esmu psiholoģe un pisēja vienā personā, citādi kaut kā negodīgi vienmēr savā cibiņā sviesta vietā atrast vien nenormāli vērtīgo pieredzi. Tie, kas nav lasījuši Poruku, nesapratīs pēdējo teikumu un nav izslēgts, ka tie, kas nav lasījuši mani, nesapratīs arī nevienu citu teikumu.