ņirgāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1. Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
Ņirgāties acīs (arī sejā) — atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
// Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.

Kurš te ņirgājas?! Ne manā ierakstā, ne komentāros nav smiešanās, pazemošanas, ne tuvu tam. Ko nevarētu teikt par šādu princesīšu uzvedību, kuras, piemēram, ņem lietas, kas tām nepieder, tikai tāpēc, ka "es domāju, ka tev jau tāpat nevajadzēs" vai konvertē Ziemassvētkos sadāvināto un pēc tam telefoniski apņirdz tos, kas izvēlējušies lētākas dāvanas, kolēģiem (man) dzirdot. Lūk, tāda rīcība varētu būt klasificējama kā ņirgāšanās.