MIGLA
Mana māte parasti kliedz kad es viņai kaut ko pajautāju. Tas dēļ nerviem. Bet tā māte kā māte. Katrā gadījumā kad es būšu jau liela un pati pelnīšu tad es viņai katru dienu nesīšu ziedus. Mans draugs teica ka man jāpasaka paldies saviem vecākiem ka esmu dzimusi. Patiesībā jau tas nav tik vienkārši. Es domāju ka tētim varu arī nekā neteikt. Citiem nepatīk ka es tā saku bet man liekas ka viņš jau savu attieksmi ir parādījis. Vakar aiznesu nolikt ziediņus uz viņa kapa. Laikam es viņam tiešām biju diezgan vienaldzīga. Un laikam es atkal runāju sliktu par saviem vecākiem. Mana labākā draudzene saka ka ja viņam uz kapa rakstīts ka viņš miris 79 gadā bet es esmu dzimusi 81 tad es esmu ārlaulības bērns bet tā noteikti nav. Citādi māte man to noteikti būtu pateikusi. Un vēl mana draudzene saka ka es esot aizdomīgi līdzīga sava tēta brālim. Manuprāt viņai vienkārši skauž jo viņa pati ir dzimusi ārlaulībā. Visi klasē viņu par to apsaukā ķēpa viņai burtnīcas un visādi citādi viņu apceļ un es arī. Ja tas tā ir -nu ja tu esi ārlaulības bērns- tad tu pats vien esi pie tā vainīgs un tevi drīkst apcelt, tā es domāju. Bet par tēti - kaut gan viņš jau sen ir miris es tomēr skaidri atceros kā sēdēju viņam klēpī un viņš man gribēja iemācīt smēķēt. "Tu smēķē? " viņš man jautāja. "Nē. Tas ir pārāk sarežģīti. Dzirdēju ka visi pirmajā reizē izgāžas un nolēmu labāk nemēģināt." Bet galu galā mans tētis mani atbalstīja un tas nemaz neizrādījās tik sarežģīti. Mans tētis vispār bija tāds smuks. Visām klases meitenēm viņš patika. Viņas pat teica ka esot viņā iemīlējušās. Kad es mammai par viņu pastāstīju viņa sāka kliegt un teica ka tas nevar būt mans tētis bet kā gan viņa to varēja zināt ja nekad nebija viņu redzējusi? Tos laikus es vispār atceros diezgan neskaidri. Mamma bija nesen bijusi ceļojumā uz Holandi un visa tā starpā ko viņa atveda bija arī visādas smukas pudelītes. Es toreiz biju daudz mazāka kā šobrīd un nesapratu ka tie ir visādi alkoholi. Kaut gan patiesībā tas neko nemaina jo tagad es to zinu un dzeru tāpat. Es labi atceros ka tad kad pagaršojusi aiznesu arī citiem skolā parādīt man uzradās daudz daudz draugu tostarp arī mans tētis. Tagad atcerējos kā es viņu atpazinu! Viņš zināja kādi dzīvnieki man ir mājās. Man toreiz vienīgajai visā pasaulē - nu vismaz klasē jau nu noteikti - bija ķirzaka. Mamma atveda no viena ceļojuma. Dažkārt man gribas lai mamma biežāk ir mājās bet kad viņa atbrauc tad atkal gribās lai viņa brauc prom un atved man vēl daudz daudz visādu lietu. Un vēl lai viņa nekliedz. Viņa vienmēr kliedz kad saku lai brauc prom un arī tad kad stāstu ka tētis mani apciemojis un ka esam atraduši pudelītes kuras viņa no manis noslēpusi. Tad es viņu kauninu ka viņa man nedod bet tikai sev taupa. Bet viņa kliedz...