sapnis
Naktī sapņoju, ka biju ciemos pie lordramex un comas. Dīvainā kārtā viņi dzīvoja kaut kādā trīsstāvīgā koka būdelē pašā augšējā stāvā. Pirmie divi stāvi bija neapdzīvoti un aiznagloti, trešajā varēja nokļūt pa kaut ko līdzīgu auduma trubai. Pasēdējām tur pustumsā (paskats kā kaut kādos aizvēsturiskas ēkas bēniņos, kur tikai pa sienu un jumta šķirbām vietām iespīd gaisma), dzērām viskiju, runājāmies, pēc tam aizgājām pastaigāt pa pilsētu [..]. Atpakaļ atnākuši, secinājām, ka tā truba, pa ko tikt iekšā mājoklī, ir kļuvusi šaurāka, taču viņi abi tika iekšā bez problēmām, man nācās nedaudz pamocīties. Tālāk atkal viss tas pats - pasēdēšana, viskijs, runāšanās, pastaiga pa pilsētu un viss pārējais stāstā izlaistais. Atgriežamies atkal atpakaļ, a tur truba ir kļuvusi vēl šaurāka. Viņi atkal abi divi tiek iekšā vairāk vai mazāk normāli. Es spraucos, spraucos, spraucos, līdz .. iesprūstu. Gluži kā Vinnijs Pūks Trusīša alā. I tā arī paliku - iesprūdis durvju ailē...