10 June 2009 @ 02:59 pm
Utilitārisms  
Nevarēju izdomāt, kuram īsti ierakstīt šo komentāru - junonai vai antonam_v, jo varētu atbilst abiem. Proti, par domāšanu/nedomāšanu un sistēmas frīraideru sliktumu. Es neesmu ētiķis, tāpēc ir iespējams, ka smagi kļūdos vai arī rakstu truismus.
Īsumā runa ir par to, vai nebalsošana ir amorāla rīcība vai arī to var attaisnot ar kādu utilitāru argumentu? - rīkoties tā, lai rīcība radītu iespējami vairāk labuma, laimes un mazāk sāpes, kaitējuma. (UP)
Cik noprotu, tad Šlāpins mēģināja pamatot, ka izvēlēties neizvēlēties (IN) no seku viedokļa ir vismaz morāli neitrāla rīcība un nav pretrunā ar UP.
IN ir viegli attiecināt uz privāto dzīvi. Piem, es izvēlos nepievērsties tosteru reklāmām. Šeit IN ir neitrāls. To ir vienkārši parādīt ar utilitāro kalkulatoru. Izvēlos nopirkt labu tosteri (+1), nenopērku (0 vai -1, jo hipotētiski samazinu dzīves kvalitāti), IN (0, jo dzīvoju tālāk tāpat kā līdz šim). Tādējādi šķiet, ka IN vienmēr būs vienāds 0.
Vai tas strādā uz politisko sfēru?
a)Šeit varētu izmantot citu piemēru. Pieņemsim, ka es eju gar logu. Hipotētiski man ir divas iespējas - izlekt (-1) vai neizlekt (+1) pa to. Vai ir šajā situācijā iespējams IN, kas būtu vienāds ar 0? Acīmredzami, ka nē - tiklīdz esmu izvēles priekšā, jādara vai nu viens vai otrs. Normālā gadījumā mēs vispār nedomājam par lekšanu ārā pa logu un nenokļūstam šādos apsvērumos, i.e., IN ir iespējams tikai tad, kad par to nedomājam. Šis piemērs bija nepieciešams, lai ilustrētu, ka IN principā nevar būt utilitāra opcija politiskā sfērā. Kāpēc?
b) Vēlēšanas ietekmē visu valsts iedzīvotāju dzīvi. Tādējādi UP paredz, ka izdaram izvēli, kas varētu būt labāka lielākam skaitam iedzīvotāju. Vai IN var būt šāda izvēle? Manuprāt, nē, jo tas nevar saskanēt ar UP, jo neietver sevī apsvērumu par lielāko labumu. Proti, tā ir vienkārši nedomāšana un nenokļūšana izvēlē, kur strādā UP.
c) Vienīgā iespēja, kur IN varētu būt attaisnojams politiskā sfērā, ir tad, ja visas opcijas ir vienādi sliktas. Tad jebkura darbība novestu pie tām pašām sekām. Šādas opcijas varētu būt totalitarismā, diktatūrā. Ja izvēles ir dažādās, tad ir pienākums pakļauties UP un izvēlēties vismaz mazāko ļaunumu. IN šajā gadījumā būtu nemorāla rīcība vai, pareizāk sakot, nedomāšana par morāli pareizu rīcību.
d) frīraideri ir dīvaina suga, jo izvēloties nebūt morālas izvēles priekšā, t.i., nedomājot, norāda uz savu lēmumu kā balstītu morālē. Utilitārisms tas, šķiet, nevar būt.
 
 
( Post a new comment )
thel[info]thel on June 10th, 2009 - 04:56 pm
Iespējams. Bet šajā gadījumā - apgalvojot, ka neesmu ētiķis, es aicināju neuztvert par ētikas ekspertu un neticēt pārspriedumiem 'uz vārda'. Vnk. gribēju uzrakstīt sava viedokļa pamatojumu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Viena lapa[info]punkts on June 10th, 2009 - 05:01 pm
tieši tāpēc es gribēju zināt, kurā jomā tu sevi uzskati par ekspertu, lai varētu salīdzināt tavu entuziasmu
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Avtonoms[info]junona on June 10th, 2009 - 05:13 pm
Kāda starpība, kurā jomā kurš sevi uzskata par speciālistu?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Viena lapa[info]punkts on June 10th, 2009 - 06:56 pm
jāsecina, ka cilvēks, kas ir eksperts kādā jomā, vismaz daļēji var sagaidīt, ka attiecīgajā jomā viņam ticēs uz vārda
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]antons_v on June 10th, 2009 - 06:59 pm
Kāpēc lai kādam būtu jātic uz vārda? Ko, eksperti nemelo un nekļūdās?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]slikts on June 10th, 2009 - 07:52 pm
tā paša iemesla dēļ, kāpēc vispār kaut kam var ticēt
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
None of the Above[info]artis on June 10th, 2009 - 11:07 pm
atkal tu esi klāt ar savu muļķīgo argumentu
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]slikts on June 10th, 2009 - 11:22 pm
vismaz man ir arguments
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Avtonoms[info]junona on June 10th, 2009 - 11:51 pm
Jā, sūdīgs, bet ir.
(Reply) (Parent) (Link)