06 May 2012 @ 02:26 pm
Wolf Hall vs Game of Thrones  
Esmu nedaudz iepazinies ar "Game of Thrones" seriālu. Protams, uzmanību pievērsa globālās industrijas reklāmas kampaņa. Ieskatījos arī grāmatā. Ja par grāmatu, tad to ļoti ātri atmetu, jo nespēju paciest literārās kvalitātes un daudzās banalitātes. Tāpēc kaitina, ka Martinu dažkārt apraksta kā amerikāņu Tolkīnu. Tolkīnam vismaz valoda ir lieliska. Tieši tāpat arī par formu - skatījums uz notikumiem no dažādām perspektīvām nav nekas jauns un pārsteidzošs (īpaši nepiepūlot atmiņu, var norādīt uz popliteratūru: Faulza grāmatām, piem., " A Maggot" vai Bārnsa "Runājot atklāti"). Tieši tāpat ir arī ar realitātes brutāliem attēlojumiem.

Lūk, kroņu spēles īpašības var izbaudīt daudz augstākā kvalitātē Mantelas darbos. Tikko ir nācis klajā viņas Wolf Hall turpinājums "Bring Up the Bodies". M. Atvudas atsauksme. Pieļauju, ka gan brutalitāte, gan varoņu nāves, gan politiskās intrigas un vēsturiskais fons ir daudz interesantāks nekā "Game of Thrones." Protams, nebūs pūķi vai tamlīdzīgi mošķi, bet tie mani tāpat neinteresē. Vienīgi ir jāpagaida, kad grāmatu izdos mīkstajos vākos.
 
 
( Post a new comment )
[info]antons_v on May 6th, 2012 - 07:32 pm
Ciktāl tas attiecas uz Mārtinu, zem šī parakstos.

Par Tolkīnu tomēr nepiekritīšu. Skaidrs, ka viņš nav to visu pagrābis no zila gaisa (tas nemaz nav cilvēciski iespējams), taču tas nepadara viņu mazāk oriģinālu, jo viņam uzdevums bija izgudrot ne vairāk ne mazāk, kā veselu pasauli. Kad es pirmo reizi lasīju viņu - turklāt, angļu valodā, kuru tobrīd nemaz tik labi nezināju - es biju uz pakaļas par viņa fantāzijas vērienu vien. Un hiperepiskais stils ir raksturīgs fantasy galvenajam iedvesmas avotiem - mītiem un leģendām, tādēļ neredzu tajā nekādu problēmu. Tad jau Homēra "Odiseju" arī var apsūdzēt līdzīgā trūkumā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
dekaels[info]dekaels on May 6th, 2012 - 08:03 pm
Pasaules ziņā Tolkīns noteikti ir oriģināls (un arī mani pirmais lasījums pamatīgi ietekmēja). Imitiāciju es pieminu tikai valodas aspektā, un tā nebūt nav kritika, jo viņš panāca tieši tādu efektu, kāds bija vajadzīgs.

Pašiem mītiem un leģendām hiperepisks stils jau nav īpaši raksturīgs - vairāk tieši literatūrai uz mītu un leģendu pamata. Protams, tā ir gaumes lieta (hiperepiski darbi neapšaubāmi joprojām ir ļoti populāri), bet man šķiet, ka, ņemot vērā lit. vēst. kontekstu, mūsdienu darbos šāds stils nav uztverams tāpat kā darbos, kurus no mums šķir daudz lielāka vēsturiskā distance.
(Reply) (Parent) (Link)