Pasaules ziņā Tolkīns noteikti ir oriģināls (un arī mani pirmais lasījums pamatīgi ietekmēja). Imitiāciju es pieminu tikai valodas aspektā, un tā nebūt nav kritika, jo viņš panāca tieši tādu efektu, kāds bija vajadzīgs.

Pašiem mītiem un leģendām hiperepisks stils jau nav īpaši raksturīgs - vairāk tieši literatūrai uz mītu un leģendu pamata. Protams, tā ir gaumes lieta (hiperepiski darbi neapšaubāmi joprojām ir ļoti populāri), bet man šķiet, ka, ņemot vērā lit. vēst. kontekstu, mūsdienu darbos šāds stils nav uztverams tāpat kā darbos, kurus no mums šķir daudz lielāka vēsturiskā distance.