Ciktāl tas attiecas uz Mārtinu, zem šī parakstos.

Par Tolkīnu tomēr nepiekritīšu. Skaidrs, ka viņš nav to visu pagrābis no zila gaisa (tas nemaz nav cilvēciski iespējams), taču tas nepadara viņu mazāk oriģinālu, jo viņam uzdevums bija izgudrot ne vairāk ne mazāk, kā veselu pasauli. Kad es pirmo reizi lasīju viņu - turklāt, angļu valodā, kuru tobrīd nemaz tik labi nezināju - es biju uz pakaļas par viņa fantāzijas vērienu vien. Un hiperepiskais stils ir raksturīgs fantasy galvenajam iedvesmas avotiem - mītiem un leģendām, tādēļ neredzu tajā nekādu problēmu. Tad jau Homēra "Odiseju" arī var apsūdzēt līdzīgā trūkumā.