Klausoties Solaris, var arī aiziet uz Vanšu tiltu un lekt lejā. Bet ne uz ko citu kaut kā negribas pārslēgt.

Jau 2. gadu domāju par Saarema. Tad nu varbūt augustā realizēt un aizbraukt? Bet gribas arī uz Kuršu kāpu. Tā jau liekas lēti brauciens ar velo līdz prāmim, kas pārceltu vai nu uz kāpu, vai nu uz salu. Taču parasti tas pēc laika sanāk tā, ka ir jāpaliek nakšņot kkur minimums 2 dienas, kas uzreiz krietni sadārdzina pasākumu.

Izskatās, ka ņemšu atvaļinājumu no 15. - 23. jūlijam. Lai arī iepriekšējie plāni atkrita, tad pagaidām galvā ir citi interesanti varianti, kur braukt. Būt atkarīgai tikai un vienīgi no sevis.

Pirmajās dienās būtu jāaizbrauc uz Mērsragu. Gribu pie Kaņiera un tad pie Engures ezera. Apskatīšu, cik interesanti man būs mīties un izklaidēt sevi.
Nākamā dienā būtu jāaizbrauc kkur uz Bauskas pusi, līdz Lietuvai.

Tagad gaidu atbildi no vienas zemnieku saimniecības par iespēju 2 naktis palikt pie Lubānas ezera. Tā man bija mazā vēlmīte - apskatīt Lubānu un pabraukāt gar tā purvaino apkārtni.

Plāns doties visur vienai, bet iespējams kādos domubiedros jāpiedāvā vēl kādam gribētājam. Ja nu, bet nu šaubos.

Drīz jau sāksies pieteikšanās maģistriem un man ir liels vilinājums rīkoties šādi:

• pieteikties uz to pašu LU, kur man mācīties vajag līdz decembrim, tad pusgadu maģistra darbs;
• paralēli pieteikties uz RSU antropologiem, kur pieteikšanās ir tagad, bet mācības ir tikai februārī.

Bet, protams, tagad ir visādi bet un visādi iedomāti šķēršļi utt. Ok, neiedomātais šķērslis ir nauda. Kur visur daļa ir jāmaksā uzreiz. Ok, RSU prasītu 20% kādus, bet izbadējusies LU prasa jau līdz augustam iemaksāt 50%, kas man tā kā liekas par lielu priekšapmaksai. Iedomātie šķēršļi ir tādi, ka man īsti bail plānot savu dzīvi tik tālu. Ar domu, ka es, vot, februārī darīšu to un to, jūnijā to un to. Nākamais iedomātais šķērslis ir 2011. gada pavasaris, kad būs jāraksta maģistra darbs, kad varētu sākties jau studijas antropoloģijā un kad paralēli bus gada pārskati.

Godīgi sakot, par to LU es visu laiku šaubos. To, ka es tur absolūti neko neiemācīšos, par to esmu pārliecināta kādi 85%. Dodu iespēju LU 15% pierādīt sevi.
Tad var jau iet uz RTU, kur varētu pat budžetā tikt, BET man negribas tajos lielajos konvejeros pavadīt vēl 2 gadus. RTU priekšmeti man īstenībā liekas vēl bezjēdzīgāki kā LU.

Man tāda sajūta, ka, lasot kirilicā, man ir jādarbina kāda cita smadzeņu puslode. Kaut kas ir ļoti jāpiepūlē un jānoslāpē spiediens galvā. Plāns šo pārvarēt vispār man ir sen. Bet līdzīgu plānu ir daudz.

Bet nu, ko es gribēju minēt par krievu un latviešu valodu. Man darbā vairums ir krievu kolēģu. Tā kā visiem visādi svētki - vārda dienas, dzimšanas dienas, tad sanāk meklēt, klausīties visādus pantiņus, dzejolīšus. Lai arī man tie visi pantiņi, dzejolīši ne visai patīk, taču ne par to ir stāsts. Krievu valodā šie visi apsveikumi skan kaut kā izjustāk, sirsnīgāk. Nesen nācās meklēt pantiņus latviešu valodā - pavisam cita aina. Visos ir jūtama sāpe, rūgtums utt. Ja ir apsveikums dzimšanas dienā, tad noteikti ir sāpe par pagājušiem gadiem un nerealizētām iespējām. Šie asarās slacītie teksti ir vnk traģiski.

Un tad es gribēju teikt par dziesmu tekstiem. Man agrāk likās, ka LV mūziķu daiļrade
(kur ir dziesmu teksts) mani nesaista, jo es spēju saprast visu, kas ir domāts. Arī tizlumu. Tāpēc vairāk patīk instrumentālie darbi, ārzemju mūzika. Angļu valodā diemžēl nespēju izjust to, cik muļķīgi var skanēt attiecīgais teksts. Nezinu, vai "mani gurni nemelo" angliski runājošiem skan tikpat jocīgi, cik, to pārtulkojot latviski.

Krievu valoda tomēr man ģimenē ir visai tuva, līdz ar to varu spriest, ka tā man ir otrā aiz latviešu valodas, un šo mentalitāti es saprotu un spēju izjust. Ņemot vērā šo faktu, dziesmu vārdi krievu valodā man neliekas tik truli, kā tie mēdz būt latviešu valodā.

Ja jau šodien muļķošanās, tad lai jau tā turpinās:
http://www.youtube.com/watch?v=teFakhmF474&feature=player_embedded
http://www.youtube.com/watch?v=xdhLQCYQ-nQ&feature=player_embedded#!

Par otro tā smējos!!

http://www.youtube.com/watch?v=V2fpgpanZAw&feature=player_embedded#!

Mūzika man ne visai, taču paskatīties interesanti. Var arī bez skaņas. Interesantākais, ka viss ir uzņemts ar vienu piegājienu!

Tas ir kaut kas dievīgs, kas pašlaik skan iekš radio 101. Šīs pirmās divas dziesmas klusuma skaņu (vai nu kā tur sauc) ietvaros mani ļoti, ļoti uzrunā.

Runājot par jaunajiem vecajiem medijiem, esmu sajūsmā par IR. Gaidu, ka būšu sajūsmā arī par radio 101. Slikti ir tas, ka centrā,vismaz manā darba vietā, 101 frekvenci nemaz tik labi neķer.
Nākamais, ko gaidu no 101, ir informācija par ēterā skanošajām dziesmām. Citādāk klausies, sajūsminies un tajā pašā laikā bēdājies, ka nekad neuzzināsi, kas TĀ ir uzrunājis.

http://www.pomarina.lv/
Ir, ir redzami mazie!

Tādā pacilātā noskaņojumā atbraucu pēc SEBa!! Ienāku savā istabā un pie rozetēm milzīgi burbuļi. ATKAL esam nopludināti. Tagad jau esmu nomierinājusies, bet tajā momentā vnk sāka kratīt no visa.

Es nesaprotu, kā ir iespējams pludināt ūdeni pa kabeļiem. Līdz ar to tagad kādas 3-4 dienas gaidīšu, lai viss izžūst. Policijai ir piezvanīts, piereģistrēts notikums, akts sastādīts. Rītdien jānāk no kooperatīva un cerams, ka ilgi nebūs jāgaida kompensācija.

Ir kaut kas mainījies un es varu palasīt vecākus ierakstus. Un pat ir interesanti!! Jāapraksta vairāk savi piedzīvojumi, pārdzīvojumi. Pašlaik lasu pāris dienas no savas dzīves un liekas, ka lasu par citu cilvēku.
Vispār jāraksta vairāk. Nezinu, kāpēc. Laikam tāpēc, ja nu vēlme vēlāk palasīt, kā tad esmu dzīvojusi vakar, aizvakar, pirms gada.

Uz kājām, rokām muskuļi aug. Viss iet pareizā virzienā, bet, vot, vēders ir vājā puse. Pareizs uzturs jau ir galvenais, kas vēderu būtiski ietekmētu. Otrs regulāri nodoties vēderpresītēm, lai muskuļi ēd nost taukus.

Vispār es atklāju sev ļoti labu enerģētisku dzērienu, kas ir labs arī atspirdzinošs vasaras dzēriens. Ūdens+medus+citrons+ingvers. Taupība liek būt radošam!

Tagad ir tā, ka ir ļoti nāk miegs. Ja aizvēšu acis uz mazu mirklīti, tad uzreiz iemigšu. Bet ir otra lieta - ir slinkums taisīties gulēt.

Alleluja!! Gada pārskatu periods ir galā!!

No rīta pamostoties, tikko atverot acis, ir tāda viena sekunde. Viena sekunde miera un laimes sajūtas, jo šajā pirmajā sekundē galvā nav domu par vakardienu un nekādu domu par šodienu.

Es ceru, ka šodien tiks atrisinātas visas problēmas, kas no vakardienas neļauj man mierīgi domāt, ēst un dzīvot. Kas tad cits, ja ne darbs.

Šodien atnāca manas grāmatiņas no Amazon. Paredzamā piegāde gan bija 28. aprīlis, bet no rīta bija negaidīts pārsteigums ar pasta pasaknīti pastkastē. Grāmatas, parastās, populārzinātniskās, ko vairāk laikam var saukt par interesantu rakstu, kas izstiepts grāmatas garumā. Wish liste pildās ar katru reizi, kad ieeju Amazonē.
Tik šodien līdz manīm "atnāca" apskaidrība, ka shipping laikam jau atkarīgs no kopējā svara.

Kā arī es tā izdomāju, ka pēdējā laikā man interesē tikai nonfiction. Pat Bille, ko paralēli nedaudz palasu, ir autobiogrāfiska. Visas grāmatas, ko pēdējā laikā esmu lasījusi ir biogrāfijas vai populārzinātniskas grāmatas, nekas no fikcijas.

Johaidī! Kā man nepatīk, bet cik Rīga ir maziņa. Tāda sajūta, ka apgrozos vienā un tajā pašā kompānijā. It kā nāk klāt jaunas paziņas, bet kā es vēlāk nejauši uzzinu, visas ir kaut kā savā starpā saistītas. Vieni un tie paši cilvēki visādos griezumos!

Nu un tikko noskatījos Cracks. Relatīvi noskatījos. Pirmo stundu ar nelieliem pārtraukumiem, bez pārtīšanas. Pēdējās 30 min jau ar "pikšķināšanu". Vārdsakot ļoti atgādināja Notes on Scandal. Par slimīgu apsēstību.Varbūt ne slimīgu, bet tomēr apsēstību. Bet filma tomēr ne tikai par to, arī par būšanu lielajai zivij mazā dīķī un nevēlēšanos iziet lielākos ūdeņos. Ja tā tēlaini jāizsakās. Neteiktu, ka filma man pārāk aizrāva, taču 20. gs 30. gadu tērpu un Evas Green dēļ bija vērts.

Pirms pāris dienām biju uz Shutter Island. Pirms iešanas neko nezināju par filmu, līdz ar to arī nezināju, ko gaidīt. Pieļauju, ka mājās filmu nenoskatītos no sākuma līdz beigām, kur nu vēl viena. Filma tā teikt ar māksliniecisku "piesitienu". Kur "piesitiens" ir kādas nakts murdziņš, no kā nevari aizmigt pēcāk. Bet neskatoties uz visiem murgainajiem skatiem un visu nepatīkamo, man patika filmas beigas. Filmas otrā trešdaļa padarīja filmu interesantu, vismaz man.
Filma man patika 3 dialogu un 3 aktieru dēļ. Citātus atrast nevaru, bet atslēgvārdi:  par sabiedrību un garīgo slimību, par vardarbību cilvēkos, par iekšējiem dēmoniem.
Aktieri:
Leondardo Di Caprio - aizvien vairāk sāk patikt viņa spēle
Ben Kingsley - vnk viņa kolorītā persona
Patricia Clarkson - kopš Dogvillas laikiem