Nu un tikko noskatījos Cracks. Relatīvi noskatījos. Pirmo stundu ar nelieliem pārtraukumiem, bez pārtīšanas. Pēdējās 30 min jau ar "pikšķināšanu". Vārdsakot ļoti atgādināja Notes on Scandal. Par slimīgu apsēstību.Varbūt ne slimīgu, bet tomēr apsēstību. Bet filma tomēr ne tikai par to, arī par būšanu lielajai zivij mazā dīķī un nevēlēšanos iziet lielākos ūdeņos. Ja tā tēlaini jāizsakās. Neteiktu, ka filma man pārāk aizrāva, taču 20. gs 30. gadu tērpu un Evas Green dēļ bija vērts.

Pirms pāris dienām biju uz Shutter Island. Pirms iešanas neko nezināju par filmu, līdz ar to arī nezināju, ko gaidīt. Pieļauju, ka mājās filmu nenoskatītos no sākuma līdz beigām, kur nu vēl viena. Filma tā teikt ar māksliniecisku "piesitienu". Kur "piesitiens" ir kādas nakts murdziņš, no kā nevari aizmigt pēcāk. Bet neskatoties uz visiem murgainajiem skatiem un visu nepatīkamo, man patika filmas beigas. Filmas otrā trešdaļa padarīja filmu interesantu, vismaz man.
Filma man patika 3 dialogu un 3 aktieru dēļ. Citātus atrast nevaru, bet atslēgvārdi:  par sabiedrību un garīgo slimību, par vardarbību cilvēkos, par iekšējiem dēmoniem.
Aktieri:
Leondardo Di Caprio - aizvien vairāk sāk patikt viņa spēle
Ben Kingsley - vnk viņa kolorītā persona
Patricia Clarkson - kopš Dogvillas laikiem

Šajā nedēļas nogalē pārmaiņas pēc noskatījos divas filmas - New Moon un Alice in Wonderland 3D.
New Moon es nespēju līdz beigām noskatīties. Pat izlaides dēļ. Viss šķita tik banāli, atgādināja Brigitas Blobelas romānus no bērnības. Lai gan pirmā daļa man patika. Šie smeldzīgie mīlas stāsti nespēj mani iekustināt. Visi grib, bet nedrīkst.

Vienīgais, kas man no Alises patika, bija Česīras kaķis un Sarkanā dāma. Ā un vēl tas zilais tārpiņš. Sarkanā dāma, jo vienmēr lieliskā Helen Bonham Carter, kas ir īpaša personība arī ārpus savām dīvainajām lomām. Zilais tārpiņš, jo Alan Rickman ar savu balsi.

Kā vienmēr visi spriež par dziļajām domām Alisē un visur citur. Es sapratu, ka no filmām vairs nevēlos nekādas dziļas domas, es vēlos vienkāršu izklaidi. Attiecību un dzīves sarežģījumus savā galviņā varu izdomāt pati un censties to atrisināt. Katra filma ir tikai kā retorisks jautājums, jo tiek parādīta problēma/situācija, bez tās atrisinājuma. Viena no tēmām parastais Sprīdīša, Pēra Ginta variants - vazāties apkārt un meklēt laimi, bet atrast to turpat mājās.

Time. patika.