Mazāk kā 2 nedēļas līdz IS. Līdz nelielajam ceļojumam iekš pašas IS. Pagaidām pētu google maps ar bildēm. Pašlaik neticas, kas es varēšu piepildīt to vēlmīti, kas man jau bija vairākus gadus.

Ja nu lielākā daļa jau ir nodzīvota? Nekad nevar zināt. Cilvēki runā, ka jādara lietas, ko patīk darīt. Iešu ārā ar velo.

Trešo dienu raustās muskulis kājai. Bail skatīties googlē.

Man tracina jaunie draugi un tie baloni pēc prezervatīviem izskatās. Man katrreiz pretīgi vērt vaļā to lapu. Es jau saprotu pati, cik svarīgu domu es te sev pierakstīju.

Es sāku lēnām apzināties, ka pēc 2 nedēļām man būs brauciens uz IS. Un vēl vairāk.. man būs ceļojums iekš pašas IS. 2-3 dienu brauciens pa salu, kur acis rāda. Un man tagad ir jāsāk skatīties, ko es gribēšu tur skatīties.

Bet pa lielam es zinu, ko es gribu. Es gribu būt nenopietna. Tas ir viens. Es gribu uzņemt tos visus plašumus un uzņemt to visu. Gribas iet dabā iekšā.

šodien radās jautājums, kāpēc es vispār kontaktējos ar cilvēkiem, kas neciena to, ko es daru, un ne reizi neuzdod triviālu jautājumu: "kā tev iet".
man nebūtu problēmas šādus cilvēkus izgriezt no savas dzīves, it kā tie nemaz nebūtu bijuši, bet gudri cilvēki saka, ka tā nevajadzētu darīt

Es nezinu, kas ir pie vainas, vai smarža, kas šodien uzradusies. Pilnīgi cita smarža gaisā. Gaiss liekas silts un mīksts. Lēnām pazūd sniegs un parādās zāle, asfalts, zeme. Man liekas, ka smarža ir no zemes. Tieši zemes smarža. Kaut kas silts, harmonisks un "aicinošs".

Un šodien viss, ko lasu, šķiet skaists. Cilvēki mēdz tik skaisti rakstīt. Varbūt visa noskaņa, kas iekšā, piedod skaistumu. Pārējam nav nozīmes.

Jāsaka, ka viena pavasarīga diena ir labākās zāles, kādas ir. Pat visas samilzušās nepadarītās lietas neliekas tik lielas un nomācošas. Šodien izbaudīju pilnīgu būšanu vienatnē, ar ēdiena gatavošanu, saules apspīdētu istabu, CNN ziņām pa starpai, jo mans "entertainment center" nestrādā. Ar nelielu pastaigu līdz veikalam, saldējumu, alvejas sulu un citiem maziem sīkumiem. Un pa vidam pastrādāšanu. Kā arī ar jaukiem telefona zvaniem.

Vakar ar agonisku raustīšanos nobeidzās mans dators. Man prātā ir doma, ka gribētos jaunu, bet tajā pašā laikā negribas vēl vienas saistības ar banku. Bet patiesībā man šīs klapatas pavisam tagad nebija vajadzīgas. Jo ir jāmeklē cits dators, uz kā visu sagatavot instalēšanai - uz darba datora šādas lietas neies cauri. Pirmais jāliek linux, jo Windows'a man nav. Bija gan, bet disks ir kkur nozudis. Es jau varētu arī palikt pie linux, bet - atkal grāmatvedības programma uz tā neies. Nu lūk, un šis viss prasa daudz laika, visa tā vozņa.

Jau kādu laiku pētu vienu datoru. Tā kā šajā nedēļā jāiet tāpat uz banku, būs jāparunā, ko viņi varētu man piedāvāt.

Ah prieks par ikdienas atklājumiem:
http://www.youtube.com/watch?v=nhlpisieAEI

Kļūda, ko pieļauju vienmēr - tērēju laiku un naudu uz citiem. Kas kā izrādās mani vnk izmanto.


Some of them want to use you.
Some of them want to get used by you.
Some of them want to abuse you.
Some of them want to be abused.

"Izīrēju istabu vientuļai sievietei."


man jau patīk teksti iekš sludinājumiem. un kas tālāk?

Otro nakti vnk uznāk bezmiegs. Jāskatās, kas būs nākamajās 4. Kas par cēloni tam.

Labā nozīmē nespēju noticēt tam, kas notiek!

Es nekad nebūtu ticējusi tam, kas noticis. Man jāmācās divas lietas, kas viss šis būs tika uz īsu, īsu laiku. Iespējams, ka tikai viena diena. Tā vienīgā diena, kas notika. Ko cenšos reanimēt galvā.
Otra lieta - mācība - nenoiet no saprāta robežas. Lai arī cik viegli man tas būtu paveicams!

Galvā viss griežas uz repeat. pāris stundu notikumu uz repeat. repeat, repeat, repeat....

Klausos Black Swan soundtraku un man ļoti gribas uz baletu. Ok, viens, es gribu redzēt šo filmu, bet, otrs, uz baletu. Vienīgais, kas man nepatīk operas biļešu pirkšanā ir tas, ka LNO apmeklējums jāplāno bezmaz 3 mēneši uz priekšu, lai nesanāktu sēdēt aiz staba.

Papildus bonuss

Studentiem prakses laikā apmaksā dzīvošanu ne zemāk kā 4 zvaigžņu viesnīcā, kafijas pauzes nodarbību laikā, izdales materiāli studiju procesā. Bibliotēka nodrošina nepieciešamos informatīvos resursus programmas apguvē.

Esmu vnk šokā, ar ko piesaista studentus!!! Šis vien jau mani attur. Nafig mācīties, ne? Ja šitādi bonusi. I izēsties, i atdzerties.

Un bonuss - izdales materiāli - man asociējas ar tiem darba sludinājumiem, kur piedāvā modernu darba vietu vai kur piedāvā sociālās garantijas. Tas ir tāpat kā piedāvāt algu un pasniegt to kā bonusu, ka par darbu arī MAKSĀ!!

Ai nu, bet tā kā ir aitas, ko cirpt, kāpēc gan nepacirpt!!

Vienīgais brīvais rīts, kad varētu izgulēties, bet ko es daru? Es pamostos pusseptiņos. Tā kā neatceros, cikos aizmigu, tad ceru, ka ir pietiekami. Cerams, ka pa dienu neuznāks lūziens, jo plāni ir lieli, ar darbu gan saistīti. Pa vidu jāatsāk sporta kluba pasākums. Un tad nedaudz jāpamācās.

Man jāsaka vēlreiz paldies par 4/5dienas notikumiem.

šodien esmu uz tāda pacilāta darba viļņa, ka pilnīgi rītdien gribas iet strādāt!!

Interesanti, kā dzīvē viss pilnībā ir citādāk. Personu loma manā dzīvē ir apgriezti proporcionāla tam, kāda tā ir manā galvā.

Šodien nedaudz tāda "wake up call" saruna par lietām un īpašībām, ko es zinu un apzinos. Bet, protams, ar šādu lietu tikai apzināšanos tikai nepietiek. Tātad turpmāk darbs ar sevi un sevis pasniegšanu.

Uzzināju interesantas lietas, kuras varbūt būtu labāk arī nezināt.