Es nezinu, kas ir pie vainas, vai smarža, kas šodien uzradusies. Pilnīgi cita smarža gaisā. Gaiss liekas silts un mīksts. Lēnām pazūd sniegs un parādās zāle, asfalts, zeme. Man liekas, ka smarža ir no zemes. Tieši zemes smarža. Kaut kas silts, harmonisks un "aicinošs".

Un šodien viss, ko lasu, šķiet skaists. Cilvēki mēdz tik skaisti rakstīt. Varbūt visa noskaņa, kas iekšā, piedod skaistumu. Pārējam nav nozīmes.