Man tāda sajūta, ka, lasot kirilicā, man ir jādarbina kāda cita smadzeņu puslode. Kaut kas ir ļoti jāpiepūlē un jānoslāpē spiediens galvā. Plāns šo pārvarēt vispār man ir sen. Bet līdzīgu plānu ir daudz.

Bet nu, ko es gribēju minēt par krievu un latviešu valodu. Man darbā vairums ir krievu kolēģu. Tā kā visiem visādi svētki - vārda dienas, dzimšanas dienas, tad sanāk meklēt, klausīties visādus pantiņus, dzejolīšus. Lai arī man tie visi pantiņi, dzejolīši ne visai patīk, taču ne par to ir stāsts. Krievu valodā šie visi apsveikumi skan kaut kā izjustāk, sirsnīgāk. Nesen nācās meklēt pantiņus latviešu valodā - pavisam cita aina. Visos ir jūtama sāpe, rūgtums utt. Ja ir apsveikums dzimšanas dienā, tad noteikti ir sāpe par pagājušiem gadiem un nerealizētām iespējām. Šie asarās slacītie teksti ir vnk traģiski.

Un tad es gribēju teikt par dziesmu tekstiem. Man agrāk likās, ka LV mūziķu daiļrade
(kur ir dziesmu teksts) mani nesaista, jo es spēju saprast visu, kas ir domāts. Arī tizlumu. Tāpēc vairāk patīk instrumentālie darbi, ārzemju mūzika. Angļu valodā diemžēl nespēju izjust to, cik muļķīgi var skanēt attiecīgais teksts. Nezinu, vai "mani gurni nemelo" angliski runājošiem skan tikpat jocīgi, cik, to pārtulkojot latviski.

Krievu valoda tomēr man ģimenē ir visai tuva, līdz ar to varu spriest, ka tā man ir otrā aiz latviešu valodas, un šo mentalitāti es saprotu un spēju izjust. Ņemot vērā šo faktu, dziesmu vārdi krievu valodā man neliekas tik truli, kā tie mēdz būt latviešu valodā.