Nekas cits man neatliek, kā atkal sākt ar atvainošanos: jā, tas ir noticis - arī es esmu nokavējusi termiņu, un puslitriņš no manis ieripo 't e x x x t i' bāriņā.

Ļoti grūti sākt. Ja kādam šķiet, ka no rīta pamosties ir grūti vai ka sākt bučoties ir grūti, tad es šim cilvēkam no tiesas nenovēlu kādreiz sākt apspriest tik jūtīgu tēmu kā kristietība. Šajā (nu jau gan, jāatzīst, pagājušajā) nedēļā filosofijas bakalauriāta pēdējā kursa studente Dace "Edgara māsa" Jaunupe man uzdeva patiešām grūtu (bez mazākā sarkasma!) pienākumu - analizēt popzvaigznes Eltona Džona intervijas fragmantu, kas ar visnotaļ skandalozu virsrakstu publicēts portālā mango.lv: Eltons Džons: Jēzus bija inteliģents gejs. Lai arī attiecīgajai tēmai (kristietībai) veltīta vien viena rindkopa, es tomēr likšu uzsvaru uz to, pārējām sadaļām atvēlot savu viedokli, reducējot to līdz minimumam: jauni puiši (zajebis), narkotikas (zajebala), slava (pohuj) un mīlestība (o_O). Tas tā kā būtu, tāpēc tagad pie lietas:

Džons nebūt neargumentē savu pārliecību, tāpēc jo grūtāk man viņu apgāzt. Jēzus. Kas īsti ir Jēzus? Jēzus Kristus (dzimis 7.-2. gadā p.m.ē., miris 26.-36. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs un Cilvēka dēls, ir centrālā figūra kristietībā un lielākā daļa kristiešu baznīcas viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu. Kristieši viņu uzskata arī par Mesiju, kuru pareģoja Vecajā Derībā; jūdaismā tas tiek noliegts. Islāmā Jēzus tiek uzskatīts par pravieti. Dažās reliģijās viņš tiek godāts arī savādāk, piemēram, hinduismā par avatāru (tas nav bezgaumīgs joks no manas puses! es gan atļāvos nepainteresēties, vai hinduisti gadījumā šo personu arī neatveido ar zilu mordu). Grieķiski Jēzus Kristus vārds tiek pierakstīts kā Ἰησοῦς, kas ir ebreju personvārda ישוע "Ješua" grieķu forma, savukārt "kristus" (Χριστός) nozīmē "iesvaidītais" - epitets, kas norāda uz Jēzus dievišķo dabu. Es atļāvos arī nepaintersēties, ko tieši nozīmē 'iesvaidīt', tāpēc par šo terminu tālāki komentāri no manas puses nebūs. Jāatzīst, ka Bībeli lasījusi neesmu, lai arī vairākkārt šāda vēlme ir bijusi, tāpēc es nezinu, vai kaut kur tiek dotas tiešas un mazāk tiešas norādes par Jēzus orientāciju. Eltons Džons savukārt savu orientāciju afišē pa labi un pa kreisi - viņš ir gejs.

Pa ausu galam ir nācies dzirdēt, ka Dievu vajag meklēt sevī. Kāpēc gan lai arī Dieva dēlu nezīmētu katrs pēc savas līdzības? Jūs nevarat iedomāties, cik ļoti man patiesībā nepatīk par šo visu runāt. Reliģija ir kaut kas vēl daudzkārt intīmāks par cita cilvēka apakšbiksēm un tajās jau ielīst nevienēr ir viegli. Un šī nu ir tā reize, kad apelēt pie racionālisma gara man šķiet pilnīgi nejēdzīgi. Varbūt kļūdos, taču atspēkot taustāmus argumentus un tādējādi gūt pārliecību savām patiesībām - man liekas, ka tas der visās citās jomās, taču ne ticībā. Ticība kaut ko (parādību, ideju) atzīst par patiesu, balstoties uz iekšēju subjektīvu pārliecību un neprasot pierādījumus. Ticībai nav obligāti jābalstās uz faktiem vai loģiku. To pieņemot, es zaudēju tiesības pārmest ticības neatbilstību manam šķitumam, ne? Varbūt arī nē, bet man, piemēram, tiešām ir vienalga, kas īsti ir vai nav bijis Jēzus Kristus. Es negribu viņu apbērt ar personifikācijām, līdz ar to es zaudēju interesi pārmest citu cilvēku priekšstatus par šo - atļaušos teikt - fenomenu cilvēces vēsturē.

Ja godīgi, es vispār īsti nesaprotu, kas ir Jēzus. Visu bērnību domāju, ka Dievs ir tas, kurš tiek lūgts, bet nekad nesapratu, kādā sakarā tiek piesaukt Jēzus vārds. Dieva dēls, altruisma apogejs, piemērams tam, kā dzīvot labāk? 33 gadus vecs vīrietis, joprojām neprecējies un dzīvo pie vecākiem? Lūdzu, neņemiet ļaunā, bet man šķiet, ka es nedrīkstu šo tēmu aizskart pavisam vienkārša iemesla dēļ - es kristietībā neorientējos vairāk kā ornitoloģijā (un nebūt ar to nelepojos), man viedoklim nav nekādas vērtības, lai neteiktu, ka man tāda viedokļa vienkārši nav. Par jauniem zēniem, narkotikām, slavu, mīlestību, izrādās, man ir bijis vairāk, ko teikt. Es ticu, ka lielākais soģis ir sirdsapziņa. Es neticu, ka cilvēkiem tādas nav, pat ja viņi izdarās tā, it kā tās trūktu. Es ticu, ka beigt ir vienlīdz grūti, tomēr patīkamāk, nekā sākt.

Kam iesaku izlasīt? Kasparam Dimiteram un viņa neandertāliskajiem dēliem.

Zeķes vai zeķubikses? Gandrīz vai eksistenciāls jautājums, ja palūkojamies uz šo diskuju. Šoreiz termiņš nokavēts vairāk tāpēc, ka nedēļas beigās SM, EK un DJ nonāca ierastajā situācijā, par kuru varat lasīt mūsu bloga profila informācijā, un visiem prātīgiem cilvēkiem ir labi zināms, ka alkohols ir attaisnojums. Jebkurā gadījumā, Elīna Kolāte man iepriekšējā nedēļā uzdeva analizēt diskusiju ‘Zeķes vai zeķubikses?’, kurā kāda sieviete Ieva vaicā svešām sievietēm internetā, ko labāk vilkt kājās kāzu dienā – zeķes vai zeķubikses? Domāju, ka šī diskusija ir pietiekami interesanta, lai viņu analizētu smalki, izskatot katras sievietes rakstīto.

Jautājums:
Cau!!!
Gribēju uzzināt jūsu domas par tādu lietu...Ko labāk izvēlēties kāzām zeķes vai zeķubikses???Man pašai sakumā likās, ka gribetos zeķes, jo ikdienā tomēr tadas nenēsaju un likās ka tas būtu tā īpaši, bet man kāzas paredzetas 2009.gada aprīļa sākumā un tad ārā ir ap 15 grādiem, nezinu vai nav par aukstu?
Vai jūs nēsājat garās zeķes ikdienā, vai oktobrī nebija par aukstu, jo aprīlī ir apmēram tikpat vēss! un kā vispār ir labāk-ar zeķturiem vai bez?

Acumirklī piesaku, ka šai analīzē nepievērsīšos dažādām valodas kļūdām, lai gan šķiet, ka šo tekstu varētu brīnišķīgi izmantot skolēnu eksāmenu uzdevumos kā piemēru, kurā jāizlabo kļūdas, bet rīkosimies pēc labvēlības principa, un spriedīsim, ka Ieva ir patiešām satraukusies jau novembra sākumā par savu kāzu dienu, kas paredzēta nākamā gada aprīlī. Pirmajā brīdī šķiet, ka jautājums ļoti konkrēts, bet, ja domājam kritiski, šeit acīmredzami ir nolasāma false dilemma, kurā tiek piedāvātas divas iespējas kā vienīgās iespējas šīs situācijas risināšanai, lai gan ikvienam ir skaidrs, ka ir iespējamas arī citas alternatīvas, ko vilkt kājās precību dienā (piemēram, neko, tīkliņzeķubikses, legingus, un, lai gan šai mirklī nevaru iedomāties vēl kādas alternatīvas, esmu vairāk kā pārliecināta, ka tādas noteikti ir.) Tālākajā jautājuma precizējumā gan autore izklāsta situāciju, ka kāzas paredzētas aprīļa sākumā, un tai laika posmā ārā esot 15 grādi pēc Celsija (nav skaidrs tieši kurā pasaules malā, bet pieņemsim, ka no konteksta (kas ir portāls tvnet.lv) var saprast, ka šī vieta ir Latvija), tāpēc varētu gadīties, ka zeķēs ir par aukstu. Vēl svarīgs papildjautājums ir arī – vai zeķēm nepieciešami zeķturi? Nu ko, lūkosim pēc atbildēm:

Žanis : vislabāk gumijas zābakus.

Tā kā jau Ievas gadījumā nolēmu rīkoties pēc labvēlības principa, šķiet, ka tas būtu godīgi arī pret pārējām meitenēm, un tādā gadījumā Žaņa atbildē es saklausu sarkasma noti, jo pretējā gadījumā šķiet, ka Žanis ir ļoti netradicionāli domājoša meitene. Tomēr no otras puses Žanim var arī piekrist – aprīļa sākumā parasti ārā ir lietains laiks, tātad gumijas zābaki patiešām ir piemērotākie apavi, ar kuriem uzturēties ārā, turklāt šobrīd tie ir karstākais modes bļāviens, tāpēc Žanis varbūt atbildējusi pragmatisku nolūku vadīta. Tomēr joprojām aktuāls jautājums: zeķes vai zeķubikses?

Blonde: Ieva, Tu esi stulba vai kā? Tv draudzeņu nav, ka to prasīt?

Šī meitene šķiet ļoti uztraukta par to, ka ar tik nenozīmīgiem jautājumiem piedrazo tādu inteliģentu vietni kā tvnet.lv diskusijas, tomēr viņas atbildē parādās daži interesanti aspekti. Piemēram, no tā, ka cilvēkam nav draugu, var secināt arī to, ka viņš ir stulbs, vai otrādi. Es gan neesmu speciāliste dažādu psihisku saslimšanu jautājumos, tomēr nešķiet, ka stulbiem cilvēkiem nav draugu. Ir, tikai arī viņi ir stulbi, tāpēc jāprasa kādam gudrākam, piemēram, tvnet.lv diskutētājām, tāpēc Blondes atbilde pilnīgi noteikti neiztur kritiku.

Ieva: draudzenes zeķes nevalkā un nav valkājušas...

Autore pati atbild agresīvajai Blondei par iemesliem, kāpēc šis jautājums netiek uzdots draudzenēm, bet gan svešiem cilvēkiem, un, es nezinu, kā šķiet jums, bet man šī atbilde šķiet pieklājīga, un daudzpunkte pat piedod tādu prozaisku pieskaņu, kas Blondei liek apdomāt par savu holērisko reakciju.

Ivars: Jaunajai līgavai ir jābūt zeķēm lai jaunais vīrs varētu viņu izdrā.t nenovelkot zeķubikses.

Kurš gan ir teicis, ka atbildei ir noderīgs tikai sievietes viedoklis – arī vīrieši var padalīties ar savu redzējumu uz šo būtisko problēmu. Jāpiekrīt, ka arī Ivars domā ļoti pragmatiski, tāpēc tagad pat sāku apsvērt, ka iespējams lietotājs Žanis, kas ieteica vilkt gumijas zābakus, nemaz nebija sieviete, jo tas ir ierakstīts jau Visuma klišeju grāmatā, ka vīrieši ir stiprais un pragmatiskais dzimums. Atbilde skaidra un tieša – jāvelk zeķubikses, lai nav jāmocās ar zeķubikšu novilkšanu pirms dzimumakta, jo (un to es varu apstiprināt arī no savas puses) tas patiešām nav erotiski. Tomēr atbilde uz šo jautājumu nevar tikt ieskaitīta, jo nav atbildēts uz papildjautājumiem, vai zeķēs nebūs par aukstu.

Blondīne: Noteikti zeķes, pati visos gadalaikos staigaju ar zeķēm(vasara tikai tados oficiālākos pasākumos),nav auksti, pietam labāk izskatās, ja kādreiz skaistā mežģīņu maliņa izlien, nekā ja apsēžoties uz muguras redzamas 40den biezas zeķubikses, kuras izlīdušas līdz padusēm. Pilnīgi neseksīgi!
Kāzu dienai labāk der zeķes ar zeķturiem, vienkārši erotiskāka kāzu nakts, lai gan tagad arī bez zeķturiem var iegādāties gana pievilcīgas zeķes ar pušķīšiem un lentītēm....

Iespējams šī atbilde ir vispamatotākā, jo tiek paskaidrots, ka zeķubikses nav seksīgas, kad tās izlien līdz padusēm (šo es diemžēl nespēju vizualizēt, pielietojiet fantāziju), turklāt pati Blondīne nēsājot zeķes visos gadalaikos, tātad ir lietas kursā par to, ka auksti nav. Man gan gribētos Blondīnei likt padomāt par savu reproduktīvo sistēmu, jo ziemas laikā staigāt vienā veļā patiesi nav prāta darbs, bet es šeit nodarbojos ar analīzi, nevis moralizēšanu. Atbildēts arī ir uz jautājumu par zeķturiem, pat papildināts, ka nepieciešamas zeķes ar dekorējumu, un galā prozaiska daudzpunkte, kas liek manai kritiķa sirdij izkust.

D23: paklausies BLONDĪNĒ!!! Kādas vēl zeķubikses, tādas ieraugot līgavainiem nestāvēs..

Cik bieži jūs esat dzirdējuši ieteikumu ieklausīties blondīnē? Lūk, kārtējā reize, kad gaišmatainās meitenes var lauzt stereotipu par to, ka viņas ir intelektuāli apdalītas, jo patiesi – šai atbilžu konkursā uzvar meitene ar segvārdu Blondīne, un šķiet, ka, ja vien tā nav viltus identitāte, šai meitenei ir gaiša matu krāsa. D23 atbildē nav skaidrs tas, kāpēc gan, ieraugot savai līgavai kājās zeķubukses, vīrietim nestāvēs, jo nevarētu teikt, ka šo tīri fizioloģisko funkciju varētu bloķēt zeķubikšu attēls acīs, ja ņem vērā, ka tādos brīžos parasti ir pilnīgi vienalga, kas cilvēkam mugurā – kaut vai klauna tērps. Turklāt, pirms likšanās gultā zeķubikses var arī novilkt, un tad taču stāvēs. Varbūt pat labi, ka, ieraugot zeķubikses, līgavainim nestāvēs, jo jūs taču varat iedomāties to amorālo skatu, kad altāra priekšā līgavainim stāv. Ar stāvēšanu žargonā apzīmē erekciju, starp citu.

Uzkoda: ikdienā visu laiku nēsāku tikai zeķes. tici man- vienu dienu zem garas kleitas nekas nenotiks. un skaidrs, kā diena- pašai seksīgāka sajūta un vīriņam ar :)

Komentāru nav, jo šī atbilde ir garlaicīga.

He he: man ir bijushas 7 kaazas, un visaas kaazu naktiis esmu bijis totaalaa paalii. taa kaa nekaada kaazu nakts draashanaas nesanaaca. liidz ar to vari vilkt zekjes, zekju bikses, zekjturus vai vecas treninjbikses, man po..

Ņemot vērā darbības vārdu galotnes, izskatās, ka atbildi ir rakstījis vīrietis kurš atkal (un šajā brīdī esmu pilnīgi pārliecināta, ka Žanis ir vīrietis) domā ļoti pragmatiski – kāda starpība, kas būs kājās, ja tāpat visi būs alkohola reibumā, un atplīsīs kur kurais – vīrs kaut kur pirtiņā, bet līgava pie vīrabrāļa. Meitenes, es jums visām iesaku lieki neuztraukties par sīkumiem – vīrieši šādas lietas neievēro.
Un, lūk, no ikdienišķa jautājuma par zeķubiksēm esam nonākuši līdz dzīves jēgai, un tas ir pragmatisms – rīkojieties pēc derīguma, un tad nebūs pusgadu pirms kāzām jāprāto, ko labāk vilkt kājās, jo tāpat visiem skaidri zināms, ka kāzās piedzersies, un tad jau viss kļūst vienaldzīgs.

Kam es iesaku izlasīt: visām tām meitenēm, kuras joprojām tic, ka skaistums glābs pasauli.

piektdienas pēcpusdienā ar prieku visas texxxtu meitenes secināja, ka viņām visām reizē sākušās mēnešreizes. gribam zināt, vai lasītājs varēja pamanīt kādas atšķirības.


Poll #17208 mēnešreizes
Open to: All, results viewable to: All

vai varēja pamanīt kādas izmaiņas?

Lai arī ar nelielu aizķeršanos, tomēr otrā kārta ir aizvadīta godam. Bāriņā jau pusotrs litrs spēka avotiņa, tātad nedēļas nogalē visticamāk būs arī kolektīva kopā sanākšana un neliela pasēdēšana. Šobrīd gan ir pienācis tas mirklis, kad mazliet mūsu darbībā vēlamies uzrunāt arī Jūs, lasītājus.

Pirmkārt, kā gādījies, kā ne, visām kolektīva meitenēm pagājušājā nedēļā vienā dienā (piektdienā) sākās menustrācijas. Gribējām vaicāt, vai ovulācijas klātesamība ir atspoguļojusies arī rakstībā? Varbūt darbiņi ir kļuvuši mazliet skumjāki, smeldzīgāki, sievišķīgāki? Varbūt tieši pretēji - esam centušās būt stipras? Katrā ziņā, šī solidarizējošā sakritība ļoti vienoja kolektīva garu un ļāva just atbalstu starp kolēģiem arī grūtākos brīžos. Šādas sajūtas stimulē paļāvību un ticību saviem mērķiem.

Ļoti liels prieks ielīksmoja mūsu sirdis, kad saņēmām kādu virtuālu vēstuli no lasītāja, kurš kāri alkst pievienoties mūsu pulkam. Ņemot piemēru no mūsu lielā brāļa kopprojekta "Par Tekstiem", kurš šādus papildinājumus savās rindās ir veicis, silti uzņemot Karlīnu Elksni, arī mēs pieļaujam varbūtību dot entuziastam iespēju. Tomēr, tomēr, tomēr - kas gan mēs būtu bez Jums? Jūsu viedoklis mums ir būtisks, tāpēc atļausimies to ņemt vērā, vispirms Jūs iepazīstinot ar šīs vēstules saturu. CV nepublicēsim, saglabājot personas privātos datus vien savā pārraudzībā. Arī galavārds pieder mums pašām, tomēr būsim pateicīgas par jebkuru ieteikumu un komentāru. Tālāk teksta citēta Kristapa Elkšņa vēstule, kas saņemta 2010. gada 1. martā, puksten 6:21, Rīgā.

"Labdien!

Ceru, šī ziņa nonāks pie pareizā adresāta, jo man nav precīzu Jūsu koordinātu.

Esmu viens no blogu "teksti" un "texti" lasītājiem (neesmu gan reģistrējies vietnē klab.lv). Vispirms - liels paldies par uzsākto visnotaļ interesanto rakstu sēriju. Ceru, pietiks spēka arī godam turpināt.

Taču, esot acīgam jūsu biedru vai konkurentu, sauciet kā gribat, pārdomu krājuma "teksti" lasītājam, nav iespējams nepamanīt, ka tad, ja vēlaties patiesi turēties līdzi šo autoru izaugsmei un attīstībai, šobrīd jūsu "textos" pietrūkst kāda būtiska elementa, un tas ir tieši tas, kāpēc rakstu.

Proti, man šķiet, ka es varētu jums to piedāvāt. Nevienam nav noslēpums, kā "tekstu" aprindas iekarojusi jaunā, bet jau slavu iemantojusī autore Karlīna Elksne (attiecības ar pārējiem blogotājiem taču netika slēptas). Tomēr nevaram noliegt, ka šī būtne ienes tādu feminīnu dzirksti citādi visai spraigajā vīriešu-autoru sabiedrībā, reizē aicinādama apsvērt faktu, ka lasīt un komentēt literāras vērtības neesam spējīgi tikai mēs, stiprais dzimums.

Lai gan "textu" profils ir samērā citāds, bet tomēr tikpat augstvērtībai pa pēdām sekojošs, vēlos izteikt priekšlikumu raidīt atbildes triecienu, iespējams, snobismā un buržuāziskā paštaisnumā iestigušajam "tekstu" kolektīvam. Tāpēc piedāvāju savu kandidatūru viesautora pozīcijai tieši jūsu, nevis "tekstu" autoru vidū. Apzinos, ka noteikti daudz iegūšu no uzturēšanās jūsu virtuālajā sabiedrībā, taču esmu gatavs ieguldīt arī nepieciešamo daudzumu darba un izpratnes "textu" attīstībai.

Tāpat jāteic, ka jūtu - šobrīd ir īstais laiks, lai savā dzīvē sāktu kaut ko jaunu, fundamentālu, dziļu - tam ir gan laiks, gan iekšēja nepieciešamība. Būšu pateicīgs, ka izskatīsit manu pieteikumu un dosit jebkādu atbildi.

Pielikumā atradīsit manu CV.


Ar vislabākajiem vēlējumiem un sveicieniem Jaunupes un Kolātes jaunkundzēm,

Kristaps Elksnis"