Lai arī ar nelielu aizķeršanos, tomēr otrā kārta ir aizvadīta godam. Bāriņā jau pusotrs litrs spēka avotiņa, tātad nedēļas nogalē visticamāk būs arī kolektīva kopā sanākšana un neliela pasēdēšana. Šobrīd gan ir pienācis tas mirklis, kad mazliet mūsu darbībā vēlamies uzrunāt arī Jūs, lasītājus.
Pirmkārt, kā gādījies, kā ne, visām kolektīva meitenēm pagājušājā nedēļā vienā dienā (piektdienā) sākās menustrācijas. Gribējām vaicāt, vai ovulācijas klātesamība ir atspoguļojusies arī rakstībā? Varbūt darbiņi ir kļuvuši mazliet skumjāki, smeldzīgāki, sievišķīgāki? Varbūt tieši pretēji - esam centušās būt stipras? Katrā ziņā, šī solidarizējošā sakritība ļoti vienoja kolektīva garu un ļāva just atbalstu starp kolēģiem arī grūtākos brīžos. Šādas sajūtas stimulē paļāvību un ticību saviem mērķiem.
Ļoti liels prieks ielīksmoja mūsu sirdis, kad saņēmām kādu virtuālu vēstuli no lasītāja, kurš kāri alkst pievienoties mūsu pulkam. Ņemot piemēru no mūsu lielā brāļa kopprojekta "Par Tekstiem", kurš šādus papildinājumus savās rindās ir veicis, silti uzņemot Karlīnu Elksni, arī mēs pieļaujam varbūtību dot entuziastam iespēju. Tomēr, tomēr, tomēr - kas gan mēs būtu bez Jums? Jūsu viedoklis mums ir būtisks, tāpēc atļausimies to ņemt vērā, vispirms Jūs iepazīstinot ar šīs vēstules saturu. CV nepublicēsim, saglabājot personas privātos datus vien savā pārraudzībā. Arī galavārds pieder mums pašām, tomēr būsim pateicīgas par jebkuru ieteikumu un komentāru. Tālāk teksta citēta Kristapa Elkšņa vēstule, kas saņemta 2010. gada 1. martā, puksten 6:21, Rīgā.
"Labdien!
Ceru, šī ziņa nonāks pie pareizā adresāta, jo man nav precīzu Jūsu koordinātu.
Esmu viens no blogu "teksti" un "texti" lasītājiem (neesmu gan reģistrējies vietnē klab.lv). Vispirms - liels paldies par uzsākto visnotaļ interesanto rakstu sēriju. Ceru, pietiks spēka arī godam turpināt.
Taču, esot acīgam jūsu biedru vai konkurentu, sauciet kā gribat, pārdomu krājuma "teksti" lasītājam, nav iespējams nepamanīt, ka tad, ja vēlaties patiesi turēties līdzi šo autoru izaugsmei un attīstībai, šobrīd jūsu "textos" pietrūkst kāda būtiska elementa, un tas ir tieši tas, kāpēc rakstu.
Proti, man šķiet, ka es varētu jums to piedāvāt. Nevienam nav noslēpums, kā "tekstu" aprindas iekarojusi jaunā, bet jau slavu iemantojusī autore Karlīna Elksne (attiecības ar pārējiem blogotājiem taču netika slēptas). Tomēr nevaram noliegt, ka šī būtne ienes tādu feminīnu dzirksti citādi visai spraigajā vīriešu-autoru sabiedrībā, reizē aicinādama apsvērt faktu, ka lasīt un komentēt literāras vērtības neesam spējīgi tikai mēs, stiprais dzimums.
Lai gan "textu" profils ir samērā citāds, bet tomēr tikpat augstvērtībai pa pēdām sekojošs, vēlos izteikt priekšlikumu raidīt atbildes triecienu, iespējams, snobismā un buržuāziskā paštaisnumā iestigušajam "tekstu" kolektīvam. Tāpēc piedāvāju savu kandidatūru viesautora pozīcijai tieši jūsu, nevis "tekstu" autoru vidū. Apzinos, ka noteikti daudz iegūšu no uzturēšanās jūsu virtuālajā sabiedrībā, taču esmu gatavs ieguldīt arī nepieciešamo daudzumu darba un izpratnes "textu" attīstībai.
Tāpat jāteic, ka jūtu - šobrīd ir īstais laiks, lai savā dzīvē sāktu kaut ko jaunu, fundamentālu, dziļu - tam ir gan laiks, gan iekšēja nepieciešamība. Būšu pateicīgs, ka izskatīsit manu pieteikumu un dosit jebkādu atbildi.
Pielikumā atradīsit manu CV.
Ar vislabākajiem vēlējumiem un sveicieniem Jaunupes un Kolātes jaunkundzēm,
Kristaps Elksnis"
MĒS DZERAM UN RAKSTĀM TEXXXTUS - Komentāri
xxx (texti) wrote 1. Marts 2010, 16:34
Atskats uz otro kārtu.