Man besī kino. Katrreiz, kad piedalos kino viktorīnās, balvā dabūju koka karoti, ko parasti piešķir tam, kurš nav spējis atšķirt Gredzenu pavēlnieku no Harija Potera.
Vakar tviterlentu pārpludināja kareivīgi „visiem sastrēgumstundā pa purnu”, kas kulminēja ar Delfi priekšnieka Ivo Leitāna tvītu par to, ka Texxxtiem par šo ir jāuzraksta. To retvītoja arī slavenā rakstniece un pavāre Andra Neiburga, kā arī Lauris Bokišs, kurš nav slavens, bet ir viekārši smuks (Lauri, ja Tu tomēr esi slavens kino jomā, neņem ļaunā, es to vienkārši nezinu).
Texxxtu pamatnodarbošanās ir savas komforta zonas pamešana. Domājat, mums baigi patīk skatīties visas tās jobnutās Pelnrušķītes? Nē, mēs vienkārši laužam savu raksturu, lai tas beigās izskatītos pēc dabstepa.
Kad pirmoreiz izdzirdēju par raidījumu „Sastrēgumstunda” (turpmāk – SS), protams, nodomāju, ka tā raidlaiks saskanēs ar laiku, kad ielās parasti ir sastrēgumi. Tātad deviņos no rīta vai piecos vakarā. Uzzināju, ka tā nav. „Moš tur runās par satiksmi?” domāju. Arī ne. Izrādās, tāds nosaukums dots, lai raidījuma vadītājs Gundars Rēders prožektoru gaismā varētu noskaitīt savu mīļāko dzejoli. Raidījums sākas drusciņ biedējoši – prožektori apspīd Rēderu, viņš skaita dzeju, un man sāk likties, ka raidījuma temats nebūs kino, bet gan kukluksklans.
Pirms sāku dirst par visiem, gribu uzteikt atbildīgo par raidījuma ieraksta ievietošanu internetā - mani novērojumi liecina, ka tas parasti ir pieejams jau kādu stundu pēc raidījuma beigām. Malači! Saprotami un uzticami.
Studijas centrā sēž īstie eksperti, bet malā salikti režisori, producenti, strādnieki un vienkārši random pajoļi. Ekspertu rindās redzam kultūras ministri Žaneti Jaunzemi – Grendi (turpmāk – ZRP), kinokritiķi Dairu Āboliņu (turpmāk – DĀĀĀ), vienu džeku no kinocentra, kurš turpmāk texxxtā neparādīsies, kā arī kinokritiķa un režisora Raivja Dzintara draugu Daini, kuram esot kaut kādam grupa, par kuru viņš runā visu raidījuma laiku.
Diskusijas aizsākums meklējams jau pieminētā kritiķa Raivja Dzintara novērojumos par to, ka filmā „Kolka cool” tiek grauztas saulespuķu sēklas. Es gan nezinu, kas tur slikts, jo saulespuķu sēklas ir veselīgs produkts (ja viena nav pārsālītas), un man šķiet, ka aizspriedumi pret šo pārtikas produktu vispār ir stulbums. Drīz viens atklājas, ka patiesībā diskusija dzimusi tukšumā, jo saulespuķu sēklas filmā neviens negrauž. To skatītājam paskaidro filmas režisors Juris Poškus. Diemžēl neko citu no viņa teiktā nesaprotu, un šajā raidījumā vispār atklājas kāda režisoru kopīgā iezīme – viņi visi runā ļoti neskaidri. Tikmēr Gundars Rēders vairās no iekāpšanas studijas vidū esošajā pelēkajā taisnstūrī.
Lūzuma punkts raidījumā – diskusijā iesaistās arī random pajoļi. Pilsonis Mārcis saka, ka nevienu filmu nav redzējis, bet viņam esot vērtējums. Viņš kļūdās – viņam patiesībā ir nevis vērtējums, bet jautājums par to, kāpēc nosaukumā „Kolka Cool” ir lietots vārds angļu valodā. Diemžēl, kad viņš pats savu nākamo teikumu iesāk ar „Camon”, visi sāk rēkt.
Te izrādās, ka raidījums ir par nacionālo pasūtījumu. Visi trako par to, kā tad tas būs, ka valsts iedos naudu un teiks, kas jātaisa. Bet, tā kā vairākkārt tiek skaidrots, ka esošais finansējums netiks mazināts, bet tik rasts vēl jauns tieši nacionālajam pasūtījumam, es nesaprotu, kas tieši tur tik traks. Kantorim (valstij) ir nauda, kantoris grib filmu, kurā Skyforger izpiš Filu Kolinsu un beigās Fils Kolins pasaka, ka tas bijis super, kantoris saka, ka dos miljonu tam, kurs šito var uztaisīt, atnāk džeki, kas to var izdarīt. Beigās kantorim ir filma, džekiem ir nauda. Tas ir kā uztaisīt Colgate zobupastas reklāmu.
Te Gundars Rēders prasa ZRP, kas būs nacionālajā pasūtījumā. Raidījuma veidotājiem nešķiet, ka atbilde ir kultūras ministres cienīga, tāpēc viņi mīļā miera labad mēģina apčakarēt skatītāju, titros norādot, ka runātāja ir nevis ZRP, bet gan Jevgēnija Stalidzāne. Stalidzānes kundze stāsta, ka filmām būs jābūt par Raini un latviešu rituāliem, visi sāk žāvāties un meklēt minibāriņu studijā. Leļļu filmu režisors Putniņš saka, ka var uztaisīt vienu filmu par Raini, bet tad rainisti apvainošoties. Drīz saprotu, ka viņš ir mans mīļākais viesis, jo ir mīļš, atzīst, ka Kannu festivāls ir štrunts, un rēc, kamēr runā citi.
Varu derēt, ka Putniņš turpina rēkt, kad atkal muti palaiž Raivja Dzintara grupas biedrs Dainis, no kura var noprast, ka tajā nacionālā pasūtījuma makā būs ahujenna daudz naudas, jo valsts gribēs vēsturiskās filmas, kas ir no dārgā gala. Otra prioritāte būs filmas par demogrāfijas uzlabošanu, kas laikam būs lētāks prieks, jo, manuprāt, porno ir lētāks par visādiem tankiem un pilīm, un visu pārējo, kas ir tajās vēsturiskajās filmās.

Reklāmas pauze ir jauka, jo uzzinu, ka Latvijas Televīzijai būs jauns seriāls.

Pēc reklāmas viss kļūst labāk – Gundars Rēders ir atbrīvojies un atļaujas iekāpt pelēkajā taisnstūrī, bet Kots ir sazvanījis raidījuma tehniskos džekus un saka, ka tas tomēr ir ok, ja ZRP tiek saukta par ZRP, nevis Jevgēniju Stalidzāni. (Dažreiz man šķiet, ka texxxti noklausās visas televīziju šefu telefonsarunas. Kā tad citādi mēs tik daudz zinātu?)
Savā pirmajā ministres intervijā Latvijas Radio ZRP visu laiku runāja par identitāti, kas, pēc kolēģes AK domām, latviešiem esot nestabila kā piedzēries cilvēks bārā. ZRP visticamāk grib to stiprināt, tāpēc turpina dziedāt dziesmu par identitāti, par to, ka nauda jāiegulda identitātē tā, lai identitāte konkurētu. KO? Ministre arī piemin, kur uzradīsies nauda, lai vēl finansētu kino. Tā būs tad, ja Eiropas būs veselīga, ja Latvijā visi sāks maksāt nodokļus un ja uzņēmējiem būs melnas mutes. Cik saprotu, tas saistīts melnādaino uzņēmēju ekspansiju Latvijā. Labs piemērs ir dejotājs Šons.

Nākamais runātājs ir filozofs Arnis, kurš prasa, vai vienīgā iespēja, kā raudzīties uz kino ir kā uz kultūras sastāvdaļu. Vai to nevar uztvert kā aizsardzības, veselības vai izglītības daļu. Viņam, piemēram, tas nodrošinātu jautrāku dzīvi. Piebildīšu, ka viņš izskatījās tā it kā pirms raidījuma būtu nodarbojies ar jautrāku dzīvi kādā netālu esošā krogā.
Lielākoties režisoru runas raidījumā es ignorēju, jo, kā minets sākumā, viņiem ir neskaidra dikcija, tāpēc man tiešām grūti saprast, ko viņi saka, bet, kad runā Putniņš, es ļoti saausos, jo viņš man tiešām ir iepaticies. Šoreiz viņš saka, ka te kāds ar desmit gramiem mēģina tikt līdz Liepājai. Tiešām muļķīgi. Es parasti paņemu vairāk.

Beidzot ierunājas arī DĀĀĀ, kura saka: „DĀĀĀ, Jūs tiešām domājat, ka naudas maiss uzlabotu filmu kvalitāti?” Nauda jau nav rādītājs, lielisks piemērs tam ir kolēģes AK uzņemtā īsfilmu sērija, kas tiks izrādīta, kad taisīsim Texxxtu kultūras festivālu. DĀĀĀ un manas pārdomas ir vietā, jo, ja nauda būtu galvenais, tad varētu atņemt naudu Šķēlem un iedot Streičam, lai tik taisa tās zajebis filmas. Kaut gan, ja es varētu izvēlēties, es Šķēles naudu dotu Putniņam, lai tam nabagam uz Liepāju nebūtu jābrauc ar desmit gramiem.
Te atkal ierunājas pilsonis Mārcis, kurš sevi nu jau sācis dēvēt par pragmatiķi. Viņš runā par Latvijas Televīzijas lomu, kas būtībā nav nekas īpašs, bet te viņš runā nevis par televizoru, bet gan par tālrādi, tādejādi viņš kompensē savu raidījuma sākumā pieļauto kļūdu (runā par latviešu valodu, sākot teikumu ar „Camon”) . Ja viņam būtu iespēja runāt vēlreiz, viņš vairs nerunātu, bet gan, kratīdams trejdeksni, nodziedātu „Div` pļaviņas es nopļāvu”.
Raidījuma sākumā skatītāji tiek aicināti balsot par to, vai viņiem patīk latviešu kino. Ir noslēdzies cikls un tiek paziņots, ka 71% nepatīk, šajā mirklī aiz ekspertu mugurām iedegas sarkanas liesmas.
Beigās tā arī nesaprotu, kāpēc visi tik ļoti trakojuši par šo raidījumu, bet, iespējams, ja raidījums būtu par zivju dzīvi Latvijā, tad es trakotu, bet neviens nesaprotu, par ko es trakoju. Normāls raidījums. Tikai nesaprotu, kā kultūras ministre var būt dāma, kas lieto izteicienu „Runa iet”.

Zeķes vai zeķubikses? Gandrīz vai eksistenciāls jautājums, ja palūkojamies uz šo diskuju. Šoreiz termiņš nokavēts vairāk tāpēc, ka nedēļas beigās SM, EK un DJ nonāca ierastajā situācijā, par kuru varat lasīt mūsu bloga profila informācijā, un visiem prātīgiem cilvēkiem ir labi zināms, ka alkohols ir attaisnojums. Jebkurā gadījumā, Elīna Kolāte man iepriekšējā nedēļā uzdeva analizēt diskusiju ‘Zeķes vai zeķubikses?’, kurā kāda sieviete Ieva vaicā svešām sievietēm internetā, ko labāk vilkt kājās kāzu dienā – zeķes vai zeķubikses? Domāju, ka šī diskusija ir pietiekami interesanta, lai viņu analizētu smalki, izskatot katras sievietes rakstīto.

Jautājums:
Cau!!!
Gribēju uzzināt jūsu domas par tādu lietu...Ko labāk izvēlēties kāzām zeķes vai zeķubikses???Man pašai sakumā likās, ka gribetos zeķes, jo ikdienā tomēr tadas nenēsaju un likās ka tas būtu tā īpaši, bet man kāzas paredzetas 2009.gada aprīļa sākumā un tad ārā ir ap 15 grādiem, nezinu vai nav par aukstu?
Vai jūs nēsājat garās zeķes ikdienā, vai oktobrī nebija par aukstu, jo aprīlī ir apmēram tikpat vēss! un kā vispār ir labāk-ar zeķturiem vai bez?

Acumirklī piesaku, ka šai analīzē nepievērsīšos dažādām valodas kļūdām, lai gan šķiet, ka šo tekstu varētu brīnišķīgi izmantot skolēnu eksāmenu uzdevumos kā piemēru, kurā jāizlabo kļūdas, bet rīkosimies pēc labvēlības principa, un spriedīsim, ka Ieva ir patiešām satraukusies jau novembra sākumā par savu kāzu dienu, kas paredzēta nākamā gada aprīlī. Pirmajā brīdī šķiet, ka jautājums ļoti konkrēts, bet, ja domājam kritiski, šeit acīmredzami ir nolasāma false dilemma, kurā tiek piedāvātas divas iespējas kā vienīgās iespējas šīs situācijas risināšanai, lai gan ikvienam ir skaidrs, ka ir iespējamas arī citas alternatīvas, ko vilkt kājās precību dienā (piemēram, neko, tīkliņzeķubikses, legingus, un, lai gan šai mirklī nevaru iedomāties vēl kādas alternatīvas, esmu vairāk kā pārliecināta, ka tādas noteikti ir.) Tālākajā jautājuma precizējumā gan autore izklāsta situāciju, ka kāzas paredzētas aprīļa sākumā, un tai laika posmā ārā esot 15 grādi pēc Celsija (nav skaidrs tieši kurā pasaules malā, bet pieņemsim, ka no konteksta (kas ir portāls tvnet.lv) var saprast, ka šī vieta ir Latvija), tāpēc varētu gadīties, ka zeķēs ir par aukstu. Vēl svarīgs papildjautājums ir arī – vai zeķēm nepieciešami zeķturi? Nu ko, lūkosim pēc atbildēm:

Žanis : vislabāk gumijas zābakus.

Tā kā jau Ievas gadījumā nolēmu rīkoties pēc labvēlības principa, šķiet, ka tas būtu godīgi arī pret pārējām meitenēm, un tādā gadījumā Žaņa atbildē es saklausu sarkasma noti, jo pretējā gadījumā šķiet, ka Žanis ir ļoti netradicionāli domājoša meitene. Tomēr no otras puses Žanim var arī piekrist – aprīļa sākumā parasti ārā ir lietains laiks, tātad gumijas zābaki patiešām ir piemērotākie apavi, ar kuriem uzturēties ārā, turklāt šobrīd tie ir karstākais modes bļāviens, tāpēc Žanis varbūt atbildējusi pragmatisku nolūku vadīta. Tomēr joprojām aktuāls jautājums: zeķes vai zeķubikses?

Blonde: Ieva, Tu esi stulba vai kā? Tv draudzeņu nav, ka to prasīt?

Šī meitene šķiet ļoti uztraukta par to, ka ar tik nenozīmīgiem jautājumiem piedrazo tādu inteliģentu vietni kā tvnet.lv diskusijas, tomēr viņas atbildē parādās daži interesanti aspekti. Piemēram, no tā, ka cilvēkam nav draugu, var secināt arī to, ka viņš ir stulbs, vai otrādi. Es gan neesmu speciāliste dažādu psihisku saslimšanu jautājumos, tomēr nešķiet, ka stulbiem cilvēkiem nav draugu. Ir, tikai arī viņi ir stulbi, tāpēc jāprasa kādam gudrākam, piemēram, tvnet.lv diskutētājām, tāpēc Blondes atbilde pilnīgi noteikti neiztur kritiku.

Ieva: draudzenes zeķes nevalkā un nav valkājušas...

Autore pati atbild agresīvajai Blondei par iemesliem, kāpēc šis jautājums netiek uzdots draudzenēm, bet gan svešiem cilvēkiem, un, es nezinu, kā šķiet jums, bet man šī atbilde šķiet pieklājīga, un daudzpunkte pat piedod tādu prozaisku pieskaņu, kas Blondei liek apdomāt par savu holērisko reakciju.

Ivars: Jaunajai līgavai ir jābūt zeķēm lai jaunais vīrs varētu viņu izdrā.t nenovelkot zeķubikses.

Kurš gan ir teicis, ka atbildei ir noderīgs tikai sievietes viedoklis – arī vīrieši var padalīties ar savu redzējumu uz šo būtisko problēmu. Jāpiekrīt, ka arī Ivars domā ļoti pragmatiski, tāpēc tagad pat sāku apsvērt, ka iespējams lietotājs Žanis, kas ieteica vilkt gumijas zābakus, nemaz nebija sieviete, jo tas ir ierakstīts jau Visuma klišeju grāmatā, ka vīrieši ir stiprais un pragmatiskais dzimums. Atbilde skaidra un tieša – jāvelk zeķubikses, lai nav jāmocās ar zeķubikšu novilkšanu pirms dzimumakta, jo (un to es varu apstiprināt arī no savas puses) tas patiešām nav erotiski. Tomēr atbilde uz šo jautājumu nevar tikt ieskaitīta, jo nav atbildēts uz papildjautājumiem, vai zeķēs nebūs par aukstu.

Blondīne: Noteikti zeķes, pati visos gadalaikos staigaju ar zeķēm(vasara tikai tados oficiālākos pasākumos),nav auksti, pietam labāk izskatās, ja kādreiz skaistā mežģīņu maliņa izlien, nekā ja apsēžoties uz muguras redzamas 40den biezas zeķubikses, kuras izlīdušas līdz padusēm. Pilnīgi neseksīgi!
Kāzu dienai labāk der zeķes ar zeķturiem, vienkārši erotiskāka kāzu nakts, lai gan tagad arī bez zeķturiem var iegādāties gana pievilcīgas zeķes ar pušķīšiem un lentītēm....

Iespējams šī atbilde ir vispamatotākā, jo tiek paskaidrots, ka zeķubikses nav seksīgas, kad tās izlien līdz padusēm (šo es diemžēl nespēju vizualizēt, pielietojiet fantāziju), turklāt pati Blondīne nēsājot zeķes visos gadalaikos, tātad ir lietas kursā par to, ka auksti nav. Man gan gribētos Blondīnei likt padomāt par savu reproduktīvo sistēmu, jo ziemas laikā staigāt vienā veļā patiesi nav prāta darbs, bet es šeit nodarbojos ar analīzi, nevis moralizēšanu. Atbildēts arī ir uz jautājumu par zeķturiem, pat papildināts, ka nepieciešamas zeķes ar dekorējumu, un galā prozaiska daudzpunkte, kas liek manai kritiķa sirdij izkust.

D23: paklausies BLONDĪNĒ!!! Kādas vēl zeķubikses, tādas ieraugot līgavainiem nestāvēs..

Cik bieži jūs esat dzirdējuši ieteikumu ieklausīties blondīnē? Lūk, kārtējā reize, kad gaišmatainās meitenes var lauzt stereotipu par to, ka viņas ir intelektuāli apdalītas, jo patiesi – šai atbilžu konkursā uzvar meitene ar segvārdu Blondīne, un šķiet, ka, ja vien tā nav viltus identitāte, šai meitenei ir gaiša matu krāsa. D23 atbildē nav skaidrs tas, kāpēc gan, ieraugot savai līgavai kājās zeķubukses, vīrietim nestāvēs, jo nevarētu teikt, ka šo tīri fizioloģisko funkciju varētu bloķēt zeķubikšu attēls acīs, ja ņem vērā, ka tādos brīžos parasti ir pilnīgi vienalga, kas cilvēkam mugurā – kaut vai klauna tērps. Turklāt, pirms likšanās gultā zeķubikses var arī novilkt, un tad taču stāvēs. Varbūt pat labi, ka, ieraugot zeķubikses, līgavainim nestāvēs, jo jūs taču varat iedomāties to amorālo skatu, kad altāra priekšā līgavainim stāv. Ar stāvēšanu žargonā apzīmē erekciju, starp citu.

Uzkoda: ikdienā visu laiku nēsāku tikai zeķes. tici man- vienu dienu zem garas kleitas nekas nenotiks. un skaidrs, kā diena- pašai seksīgāka sajūta un vīriņam ar :)

Komentāru nav, jo šī atbilde ir garlaicīga.

He he: man ir bijushas 7 kaazas, un visaas kaazu naktiis esmu bijis totaalaa paalii. taa kaa nekaada kaazu nakts draashanaas nesanaaca. liidz ar to vari vilkt zekjes, zekju bikses, zekjturus vai vecas treninjbikses, man po..

Ņemot vērā darbības vārdu galotnes, izskatās, ka atbildi ir rakstījis vīrietis kurš atkal (un šajā brīdī esmu pilnīgi pārliecināta, ka Žanis ir vīrietis) domā ļoti pragmatiski – kāda starpība, kas būs kājās, ja tāpat visi būs alkohola reibumā, un atplīsīs kur kurais – vīrs kaut kur pirtiņā, bet līgava pie vīrabrāļa. Meitenes, es jums visām iesaku lieki neuztraukties par sīkumiem – vīrieši šādas lietas neievēro.
Un, lūk, no ikdienišķa jautājuma par zeķubiksēm esam nonākuši līdz dzīves jēgai, un tas ir pragmatisms – rīkojieties pēc derīguma, un tad nebūs pusgadu pirms kāzām jāprāto, ko labāk vilkt kājās, jo tāpat visiem skaidri zināms, ka kāzās piedzersies, un tad jau viss kļūst vienaldzīgs.

Kam es iesaku izlasīt: visām tām meitenēm, kuras joprojām tic, ka skaistums glābs pasauli.