Nekas cits man neatliek, kā atkal sākt ar atvainošanos: jā, tas ir noticis - arī es esmu nokavējusi termiņu, un puslitriņš no manis ieripo 't e x x x t i' bāriņā.
Ļoti grūti sākt. Ja kādam šķiet, ka no rīta pamosties ir grūti vai ka sākt bučoties ir grūti, tad es šim cilvēkam no tiesas nenovēlu kādreiz sākt apspriest tik jūtīgu tēmu kā kristietība. Šajā (nu jau gan, jāatzīst, pagājušajā) nedēļā filosofijas bakalauriāta pēdējā kursa studente Dace "Edgara māsa" Jaunupe man uzdeva patiešām grūtu (bez mazākā sarkasma!) pienākumu - analizēt popzvaigznes Eltona Džona intervijas fragmantu, kas ar visnotaļ skandalozu virsrakstu publicēts portālā mango.lv: Eltons Džons: Jēzus bija inteliģents gejs. Lai arī attiecīgajai tēmai (kristietībai) veltīta vien viena rindkopa, es tomēr likšu uzsvaru uz to, pārējām sadaļām atvēlot savu viedokli, reducējot to līdz minimumam: jauni puiši (zajebis), narkotikas (zajebala), slava (pohuj) un mīlestība (o_O). Tas tā kā būtu, tāpēc tagad pie lietas:
Džons nebūt neargumentē savu pārliecību, tāpēc jo grūtāk man viņu apgāzt. Jēzus. Kas īsti ir Jēzus? Jēzus Kristus (dzimis 7.-2. gadā p.m.ē., miris 26.-36. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs un Cilvēka dēls, ir centrālā figūra kristietībā un lielākā daļa kristiešu baznīcas viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu. Kristieši viņu uzskata arī par Mesiju, kuru pareģoja Vecajā Derībā; jūdaismā tas tiek noliegts. Islāmā Jēzus tiek uzskatīts par pravieti. Dažās reliģijās viņš tiek godāts arī savādāk, piemēram, hinduismā par avatāru (tas nav bezgaumīgs joks no manas puses! es gan atļāvos nepainteresēties, vai hinduisti gadījumā šo personu arī neatveido ar zilu mordu). Grieķiski Jēzus Kristus vārds tiek pierakstīts kā Ἰησοῦς, kas ir ebreju personvārda ישוע "Ješua" grieķu forma, savukārt "kristus" (Χριστός) nozīmē "iesvaidītais" - epitets, kas norāda uz Jēzus dievišķo dabu. Es atļāvos arī nepaintersēties, ko tieši nozīmē 'iesvaidīt', tāpēc par šo terminu tālāki komentāri no manas puses nebūs. Jāatzīst, ka Bībeli lasījusi neesmu, lai arī vairākkārt šāda vēlme ir bijusi, tāpēc es nezinu, vai kaut kur tiek dotas tiešas un mazāk tiešas norādes par Jēzus orientāciju. Eltons Džons savukārt savu orientāciju afišē pa labi un pa kreisi - viņš ir gejs.
Pa ausu galam ir nācies dzirdēt, ka Dievu vajag meklēt sevī. Kāpēc gan lai arī Dieva dēlu nezīmētu katrs pēc savas līdzības? Jūs nevarat iedomāties, cik ļoti man patiesībā nepatīk par šo visu runāt. Reliģija ir kaut kas vēl daudzkārt intīmāks par cita cilvēka apakšbiksēm un tajās jau ielīst nevienēr ir viegli. Un šī nu ir tā reize, kad apelēt pie racionālisma gara man šķiet pilnīgi nejēdzīgi. Varbūt kļūdos, taču atspēkot taustāmus argumentus un tādējādi gūt pārliecību savām patiesībām - man liekas, ka tas der visās citās jomās, taču ne ticībā. Ticība kaut ko (parādību, ideju) atzīst par patiesu, balstoties uz iekšēju subjektīvu pārliecību un neprasot pierādījumus. Ticībai nav obligāti jābalstās uz faktiem vai loģiku. To pieņemot, es zaudēju tiesības pārmest ticības neatbilstību manam šķitumam, ne? Varbūt arī nē, bet man, piemēram, tiešām ir vienalga, kas īsti ir vai nav bijis Jēzus Kristus. Es negribu viņu apbērt ar personifikācijām, līdz ar to es zaudēju interesi pārmest citu cilvēku priekšstatus par šo - atļaušos teikt - fenomenu cilvēces vēsturē.
Ja godīgi, es vispār īsti nesaprotu, kas ir Jēzus. Visu bērnību domāju, ka Dievs ir tas, kurš tiek lūgts, bet nekad nesapratu, kādā sakarā tiek piesaukt Jēzus vārds. Dieva dēls, altruisma apogejs, piemērams tam, kā dzīvot labāk? 33 gadus vecs vīrietis, joprojām neprecējies un dzīvo pie vecākiem? Lūdzu, neņemiet ļaunā, bet man šķiet, ka es nedrīkstu šo tēmu aizskart pavisam vienkārša iemesla dēļ - es kristietībā neorientējos vairāk kā ornitoloģijā (un nebūt ar to nelepojos), man viedoklim nav nekādas vērtības, lai neteiktu, ka man tāda viedokļa vienkārši nav. Par jauniem zēniem, narkotikām, slavu, mīlestību, izrādās, man ir bijis vairāk, ko teikt. Es ticu, ka lielākais soģis ir sirdsapziņa. Es neticu, ka cilvēkiem tādas nav, pat ja viņi izdarās tā, it kā tās trūktu. Es ticu, ka beigt ir vienlīdz grūti, tomēr patīkamāk, nekā sākt.
Kam iesaku izlasīt? Kasparam Dimiteram un viņa neandertāliskajiem dēliem.
Ļoti grūti sākt. Ja kādam šķiet, ka no rīta pamosties ir grūti vai ka sākt bučoties ir grūti, tad es šim cilvēkam no tiesas nenovēlu kādreiz sākt apspriest tik jūtīgu tēmu kā kristietība. Šajā (nu jau gan, jāatzīst, pagājušajā) nedēļā filosofijas bakalauriāta pēdējā kursa studente Dace "Edgara māsa" Jaunupe man uzdeva patiešām grūtu (bez mazākā sarkasma!) pienākumu - analizēt popzvaigznes Eltona Džona intervijas fragmantu, kas ar visnotaļ skandalozu virsrakstu publicēts portālā mango.lv: Eltons Džons: Jēzus bija inteliģents gejs. Lai arī attiecīgajai tēmai (kristietībai) veltīta vien viena rindkopa, es tomēr likšu uzsvaru uz to, pārējām sadaļām atvēlot savu viedokli, reducējot to līdz minimumam: jauni puiši (zajebis), narkotikas (zajebala), slava (pohuj) un mīlestība (o_O). Tas tā kā būtu, tāpēc tagad pie lietas:
Džons nebūt neargumentē savu pārliecību, tāpēc jo grūtāk man viņu apgāzt. Jēzus. Kas īsti ir Jēzus? Jēzus Kristus (dzimis 7.-2. gadā p.m.ē., miris 26.-36. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs un Cilvēka dēls, ir centrālā figūra kristietībā un lielākā daļa kristiešu baznīcas viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu. Kristieši viņu uzskata arī par Mesiju, kuru pareģoja Vecajā Derībā; jūdaismā tas tiek noliegts. Islāmā Jēzus tiek uzskatīts par pravieti. Dažās reliģijās viņš tiek godāts arī savādāk, piemēram, hinduismā par avatāru (tas nav bezgaumīgs joks no manas puses! es gan atļāvos nepainteresēties, vai hinduisti gadījumā šo personu arī neatveido ar zilu mordu). Grieķiski Jēzus Kristus vārds tiek pierakstīts kā Ἰησοῦς, kas ir ebreju personvārda ישוע "Ješua" grieķu forma, savukārt "kristus" (Χριστός) nozīmē "iesvaidītais" - epitets, kas norāda uz Jēzus dievišķo dabu. Es atļāvos arī nepaintersēties, ko tieši nozīmē 'iesvaidīt', tāpēc par šo terminu tālāki komentāri no manas puses nebūs. Jāatzīst, ka Bībeli lasījusi neesmu, lai arī vairākkārt šāda vēlme ir bijusi, tāpēc es nezinu, vai kaut kur tiek dotas tiešas un mazāk tiešas norādes par Jēzus orientāciju. Eltons Džons savukārt savu orientāciju afišē pa labi un pa kreisi - viņš ir gejs.
Pa ausu galam ir nācies dzirdēt, ka Dievu vajag meklēt sevī. Kāpēc gan lai arī Dieva dēlu nezīmētu katrs pēc savas līdzības? Jūs nevarat iedomāties, cik ļoti man patiesībā nepatīk par šo visu runāt. Reliģija ir kaut kas vēl daudzkārt intīmāks par cita cilvēka apakšbiksēm un tajās jau ielīst nevienēr ir viegli. Un šī nu ir tā reize, kad apelēt pie racionālisma gara man šķiet pilnīgi nejēdzīgi. Varbūt kļūdos, taču atspēkot taustāmus argumentus un tādējādi gūt pārliecību savām patiesībām - man liekas, ka tas der visās citās jomās, taču ne ticībā. Ticība kaut ko (parādību, ideju) atzīst par patiesu, balstoties uz iekšēju subjektīvu pārliecību un neprasot pierādījumus. Ticībai nav obligāti jābalstās uz faktiem vai loģiku. To pieņemot, es zaudēju tiesības pārmest ticības neatbilstību manam šķitumam, ne? Varbūt arī nē, bet man, piemēram, tiešām ir vienalga, kas īsti ir vai nav bijis Jēzus Kristus. Es negribu viņu apbērt ar personifikācijām, līdz ar to es zaudēju interesi pārmest citu cilvēku priekšstatus par šo - atļaušos teikt - fenomenu cilvēces vēsturē.
Ja godīgi, es vispār īsti nesaprotu, kas ir Jēzus. Visu bērnību domāju, ka Dievs ir tas, kurš tiek lūgts, bet nekad nesapratu, kādā sakarā tiek piesaukt Jēzus vārds. Dieva dēls, altruisma apogejs, piemērams tam, kā dzīvot labāk? 33 gadus vecs vīrietis, joprojām neprecējies un dzīvo pie vecākiem? Lūdzu, neņemiet ļaunā, bet man šķiet, ka es nedrīkstu šo tēmu aizskart pavisam vienkārša iemesla dēļ - es kristietībā neorientējos vairāk kā ornitoloģijā (un nebūt ar to nelepojos), man viedoklim nav nekādas vērtības, lai neteiktu, ka man tāda viedokļa vienkārši nav. Par jauniem zēniem, narkotikām, slavu, mīlestību, izrādās, man ir bijis vairāk, ko teikt. Es ticu, ka lielākais soģis ir sirdsapziņa. Es neticu, ka cilvēkiem tādas nav, pat ja viņi izdarās tā, it kā tās trūktu. Es ticu, ka beigt ir vienlīdz grūti, tomēr patīkamāk, nekā sākt.
Kam iesaku izlasīt? Kasparam Dimiteram un viņa neandertāliskajiem dēliem.
5 komentāri | Komentēt