Pēc tādas nakts arī nākamā diena šķiet nedaudz nereāla. Vudstoka fonā, mēs ar Vīrieti uz balkona mirdzinām mazas cigarešu gaismiņas, sapņodami par laika mašīnu, kad pēkšņi lietus kā balta siena skrien virsū ar nezinkādutur ātrumu un atsitas pret jumtu, ieskaudama balkonu baltās putās. Kam vajadzīga vanna un sveces, ja ir lietus un zibeņi! :)