Viss, prom no šīs pelēkās pilsētas. Uz pelēkajiem laukiem.

Un tomēr doma par Jaungada sagaidīšanu mežā pie dzīvas egles nevis nocirstas un podiņā ieliktas šķiet lieliska. Un tad vēl naktī kurināt sārtu - nevis ugunskuru, bet tādu milzīgu, no stateniski sakrautiem baļķiem. Labāk, protams, būtu, ja uguns izkausētu apkārtējo ledu un varētu vērot, kā mazas tērcītes plūst no ugunskura uz visām debespusēm, bet gan jau būs labi arī tā. :)

Visu gaišu jums. Šogad vairs netiksimies. :)