Ja tu vienmēr esi sliktais, tam ir zināmas priekšrocības. Neviens nebrīnās, kad tu pēkšņi izdomā uzsmēķēt cigareti uz ielas vai arī ierastā piena vietā iedzert septiņdesmitgrādīgu rumu. Tu vari droši koķetēt ar vīriešiem un vilkt tīkliņzeķes, nevis gaišzilu adītu jaciņu. Un tas ir patīkami, vai ne? Bet ir tik nepatīkami, ja tu tiec padarīts par slikto tikai tāpēc vien, ka esi gribējis būt laimīgs. Un ka tev tas ir izdevies.