melni putni sitas logā
un noasiņojuši paliek guļam uz manas palodzes
un man nav spēka tos apglabāt
pat ne nostumt nost
jau kuro nakti

jau kuro rītu saule uzlec asiņaina
dienas aust miglainas un tomēr tik skaidras
kā melna kaprona zeķe pret baltu un trauslu
skandināvu sievietes ādu
līdzsvars ir prom jau tik ilgi,
ka, šķiet, neatgriezīsies vairs nekad

jau kuro dienu lūkojos tavā klusējošajā mugurā
caurspīdīgi melnajā dienasgaismas kapronā
redze noskaidrojas kā pēc pārmērīgas amfetamīna devas
tu lēnām pagriezies un sit